Brocēnu kūpošais dūmenis no Rīgas braucošajiem saldeniekiem vienmēr ziņo: mājas jau pavisam tuvu! Liekas, Brocēnos cementu ražo kopš neatminamiem laikiem, bet, ja pastaigāsi pa šo 15 gadus jauno pilsētu, pamanīsi vien Staļina, Hruščova un Brežņeva laiku cienīgu arhitektūru. Pirms gadiem 80 ķīmijas profesors Eižens Rozenšteins izpētīja bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera apkārtnē un atzina, ka tās lieliski noder cementa ražošanai. Vispirms šīs izejvielas vizināja uz Rīgas cementa fabriku, bet 1936. gadā uzsāka ražotnes būvi Brocēnos. Rīgas–Liepājas lielceļa malā sāka veidoties strādnieku ciemats. Cementa fabrika visu šo laiku tiek paplašināta, un nu Brocēnos gatavojas «nolaisties» lielākās investīcijas Latvijā – 50 miljoni ASV dolāru (29,4 miljoni latu).
Starptautiskā korporācija CEMEX (cements&Meksika) savu dibināšanas simt-gadi grib iezīmēt ar pirmās cementa rūpnīcas būvi Eiropā, un šim godam izvēlēta Latvija. Turklāt Latvijai šajā projektā nav jādod ne savs ieguldījums, ne garantijas. Vietējie ekonomisti priecājas: beidzot mūsu valsts būs ne tikai importētāja, bet arī eksportētāja. Tomēr Vides pārraudzības valsts birojs saņēmis jau vairāk nekā 40 iedzīvotāju un vides aktīvistu sūdzības, kas apšauba CEMEX ieceres Latvijā. Viņi arī aktīvi apmeklē sabiedriskās apspriešanas un pieprasa atbildes uz daudziem neērtiem jautājumiem.
Pašlaik Brocēnos cementu ražo 1962. gadā būvētajā rūpnīcā ar t.s. slapjo metodi: lai cementa sastāvdaļas labāk sajauktos, tās iejauc ūdenī un uzduļķo, tad šo duļķi lielajā apdedzināšanas krāsnī žāvē un apdedzina. Šis ražošanas process patērē ļoti daudz siltuma enerģijas un ūdens, kā arī rada daudz notekūdeņu. Šai rūpnīcai ir valsts izdota atļauja strādāt līdz 2011. gadam. Turklāt ES pieņēmusi lēmumu, ka slapjā paņēmiena cementa rūpnīcas drīkst darboties tikai līdz kārtējam kapitālajam remontam, pēc tam ražotne jāpiemēro sausajam paņēmienam vai jāslēdz.
CEMEX
Jaunās ieceres: blakus vecajai rūpnīcai līdz 2008. gadam uzcelt jaunu rūpnīcu, kas ar sauso metodi saražos 1,6 miljonus tonnu cementa gadā. Šī ražošanas metode nodrošina 2,3 reižu mazāku kurināmā patēriņu, līdz ar to arī mazāk SO2 izmešu uz produkcijas vienību. Bet – tā kā ražošana četrkāršojas, arī izmešu daudzums palielinās. Kurināmais: iekuram – dabas gāze, pamatkurināmais – akmeņogles un petrokokss (naftas pārstrādes sausais blakusprodukts), alternatīvais kurināmais – nolietotās riepas, atstrādātas smēreļļas, ekokurināmais jeb šķiroti papīra, koka, auduma un plastmasas atkritumi. 100% ūdens aprite bez tehniskajiem notekūdeņiem.
Paredzamā ietekme uz vidi
Četras reizes palielinot ražošanas jaudu, palielināsies SO2 daudzums gaisā. Tomēr tas nepārsniegs normatīvus. SO2 izmešu avots ir akmeņogles, un CEMEX šo kurināmo iecerējis kā galveno.
Brocēnu apkārtnē summējas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, Brocēnu cementa rūpnīcas un pa noslogoto lielceļu Rīga–Liepāja braucošo automašīnu radītie izmeši.
Palielināsies trokšņu līmenis, jo kaļķakmens tiek vests no Kūmu karjera Novadnieku pagastā cauri Saldum pa Dzirnavu ielu, kas noteikta kā tranzīta iela, tāpēc pilsētas pašvaldībai nav iespēju to aizliegt, vien lūgt, lai kaļķakmens piegādātājfirma nestrādā arī naktīs, kas ir pilnīgi iespējams. Tā kā jaunā rūpnīca atradīsies tālāk no Brocēniem, ražošanas dunoņa nebūs lielāka kā iepriekš.
Vislielāko nemieru cilvēki pauž par iespējamo dioksīnu un furānu koncentrāciju gaisā. Šīs nanotonnāžas bīstamās vielas veidojas 230-450oC temperatūrā, bet cementa ražošanā tiek izmantots daudz lielāks karstums – līdz pat 1400oC. Tās bīstamās vielas, kas izveidojas, sadeg turpat klinkera krāsnīs.
Pašlaik cementa rūpnīcas izmešos ir 0,011-0,019 nanogrami (miljardā daļa grama) dioksīnu vienā m3 izplūdes gāzu. Latvijā noteiktais robežlielums – 0,1 ng/m3, bet «tukšā» gaisā ir aptuveni 0,007 nanogrami dioksīna.
Putekļu izmeši tiks izslēgti pilnībā. Ja vecajā rūpnīcā klinkera dedzināšanas krāsnīs tika atgriezti 85% cementa putekļu, tad jaunajā rūpnīcā 100% putekļu kā piedeva tiek pievienoti cementam malšanā.
CEMEX paredzamā ietekme uz vidi
- Tvana gāze (oglekļa oksīds) – Pieauguma nav
- Slāpekļa dioksīds – Pieauguma nav
- Sēra dioksīds – Pieaugums ir
- Putekļi PM10 – Pieauguma nav
- Metāli – Pieauguma nav
- Nanotonnāžas bīstamās vielas – Pieaugums nav izslēgts
- Troksnis – Pieaugums ir
- Hidroloģiskā režīma izmaiņas – Ietekme ir labvēlīga
- Hidroģeoloģiskā režīma izmaiņas – Nelabvēlīgas ietekmes nav
- Derīgo izrakteņu krājumi – Nelabvēlīgas ietekmes nav
- Biotopi – Nelabvēlīga ietekme nav izslēgta
- «Natura 2000» teritorijas – Nelabvēlīgas ietekmes nav
- Kultūrainava un rekreācija – Nelabvēlīgas ietekmes nav
Vides aktīvistu pretenzijas
Zaļo arguments: tā kā viszaļāk ir būvēt, izmantojot vietējos būvmateriālus, nav iemesla ražot vairāk cementa, kā Latvijā var patērēt. Tiek lēsts, ka maksimālais cementa patēriņš Latvijā ir 0,65 miljoni tonnu gadā. Lai nodrošinātu mūsu valsti ar šo būvmateriālu, vajadzētu būvēt mazākas jaudas rūpnīcu. Tad būtu ne tikai mazāk izmešu, bet ilgākam laikam pietiktu vērtīgo kaļķakmens iegulu.
Pretarguments: jo mazākas jaudas rūpnīca, jo lielākas ražošanas izmaksas. Cena nebūtu konkurētspējīga, un Latvijā turpinātu ievest cementu no Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Ja mierīgu sirdi izmantojam citu valstu importētos dabas resursus, tad mums jādalās arī ar savējiem.
Zaļo arguments: akmeņogles piesārņo vidi ar SO2 izmešiem, tāpēc par kurināmo jāizmanto dabas gāze. Turklāt būtu aizliedzama riepu, eļļu, gudrona u.c. atkritumu dedzināšana, lai nepalielinātu gaisa piesārņojumu ar SO2 un citiem kaitīgiem izmešiem.
Pretarguments: dūmenis būs aprīkots ar kvalitatīviem filtriem un datorizētu monitoringa sistēmu. Tiklīdz tiks pārsniegta kaitīgo vielu koncentrācija izplūdes gāzēs, rūpnīcas darbs automātiski tiks apstādināts.
Zaļo arguments: jaunajā rūpnīcā strādās nevis Latvijas, bet gan Meksikas speciālisti. Turklāt ražošana būs automatizēta un vietējais darbaspēks būs nepieciešams minimāli.
Pretarguments: CEMEX jau tagad iegulda naudu sporta un izglītības veicināšanā un kā lielākais nodokļu maksātājs veicina gan Saldus rajona, gan Brocēnu novada attīstību. Ja noraidīs jaunās rūpnīcas projektu, 2011. gadā Brocēnu attīstība apstāsies.
Anitra Tooma
Publicēts 2007.gada maijā.