Latvijas mērogā ilgtspējīgā būvniecība ir ceļš uz enerģētisko neatkarību. Turklāt Latvija ir unikāla ar tās neskartajām dabas teritorijām un resursiem, kas jāsaglabā, pielietojot ilgtspējīgu būvniecību. Ilgtspējīga jeb zaļā būvniecība ir veids, kā, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus un celtniecības materiālus, attīstīt ilgtermiņā efektīvas būves. Tas ir veids, kā dzīvot dabiskāk, neatsakoties no mūsdienās ierastajām ērtībām un kvalitātes standartiem. Efektīvāk patērēta enerģija, gudrāk izlietoti resursi, zemāki ēku uzturēšanas izdevumi – tā ir pārdomāta šodienas izvēle drošai un labākai rītdienai.
10 ilgtspējas pamatprincipi
- Bezatkritumu tehnoloģijas.
- 0% CO2 izmešu.
- Nenoplicinošs transports.
- Vietējie izejmateriāli, kas nemazina bioloģisko daudzveidību.
- Vietējā pārtika, kas audzēta ar dabu saudzējošām metodēm.
- Nenoplicinoša ūdenssaimniecība.
- Dabiska vide un ekosistēmas.
- Kultūras mantojuma saglabāšana un pilnveidošana
- Vienlīdzīga un godīga tirdzniecība.
- Laime un veselība.
Zaļās būvniecības pamatprincipi
Ilgtspējīgās ēkas būvē, izmantojot ne tikai vietējos būvmateriālus, bet arī vietējo darbaspēku un energotaupīgas metodes. Mājas būvē no koksnes, kas ir atjaunojamais resurss, un vairākkārt izmantojamiem, pārstrādājamiem resursiem: akmens, māla ķieģeļiem, metāla konstrukcijām, kā arī reciklētās plastmasas. Kaut arī ilgtspējīgu ēku celtniecības izmaksas nereti ir augtākas par plaši izmantoto lētāko risinājumu, taču ilgtermiņā ieguldījumi atmaksājas, jo nav jātērē tik daudz līdzekļu apkurei, ventilācijai un apgaismojumam. Lai ēka ilgtermiņā taupītu enerģiju, izmanto pasīvās metodes: dabīgo dienas gaismas apgaismojumu, saules enerģiju, zemes siltumu, dabīgo vēdināšanu, dabīgu notekūdeņu attīrīšanu, lietus ūdeņu lietderīgu izmantošanu. Drīzumā arī Latvijā tiks ieviests energoaudits – atskaite, kas jāiesniedz par katras ēkas enerģijas patēriņu gadā. Šāda sistēma jau darbojas vai tiek pakāpeniski ieviesta visā Eiropas Savienībā.
Mājokļa jautājums skaitļos
– Būvniecības vajadzībām pasaulē tiek patērēti 40% no kopējā enerģijas patēriņa.
– Celtniecības un mēbeļu ražošanā tiek patērēti 25% pasaules kokmateriālu resursu un 16% pasaules ūdens krājumu.
– Līdz pat 90% dzīves pavadām telpās.
– Gaisa kvalitāte iekštelpās mēdz būt 2-5 reizes sliktāka nekā laukā.
– Logu izvietošana dienvidu pusē dod papildu telpas siltumu – līdz pat 40%.
– Siltumsūkņu patērētās elektrības un saražotā siltuma attiecības ir 1:5.
– Parastā ģimenes mājā gadā apkurei vidēji tērē 150 kWh/m2. Līdzīga lieluma pasīvajā mājā, kurā komfortablu iekštelpu klimatu nodrošina ar minimālu enerģijas patēriņu, – tikai 15 kWh/m2.
Septiņi ieteikumi zaļa mājokļa saimniekam
1. Izmanto energoresursus saprātīgi!
Izmanto taupīgi enerģiju ēkas apsildīšanai, apgaismošanai un ventilācijai, novērs siltuma zudumus.
Māju projektē tā, lai lietderīgi izmantotu saules gaismu un siltumu.
Siltuma un elektrības ražošanai izmanto atjaunojamos resursus.
2. Izmanto būvmateriālus taupīgi!
Būvlaukumā izmanto bezatlikumu tehnoloģijas un racionāli izlieto materiālus.
Būvniecības atkritumus šķiro, pārstrādā vai izmanto otrreiz.
Lieto dabiskus, veselībai nekaitīgus materiālus.
Izmanto videi draudzīgus zemas energoietilpības vietējos būvmateriālus un apdares materiālus.
3. Taupi ūdeni!
Izmanto lietus ūdeni laistīšanai un tualetes satura aizskalošanai.
Samazini dzeramā ūdens patēriņu.
Apsaimnieko kanalizācijas notekūdeņus videi nekaitīgi.
Ikdienā taupīgi izmanto ūdeni.
4. Plāno teritoriju tālredzīgi!
Būvē viensētas, māju pudurus un ciematus, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.
Saudzē bioloģisko daudzveidību, saglabā reljefa īpatnības.
Racionāli izmanto esošo infrastruktūru.
Sekmē veselīgu dzīvesveidu, ierīkojot celiņus un drošas velosipēdu novietnes, gādā par ērtu sabiedrisko transportu.
5. Ierīko gudrus apstādījumus!
Ainavu veido, nenoplicinot vidi un veicinot tās bioloģisko daudzveidību.
Stādi sausumizturīgus vietējos augus, lai samazinātu vajadzību pēc laistīšanas, kā arī mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem.
Neveido ik pārdienas pļaujamu un laistāmu mauriņu, bet dabisku pļaviņu.
Piesaisti putnus un derīgos kukaiņus.
Stādi kokus tā, lai tie aizturētu valdošos vējus un sniegu, kā arī absorbētu putekļus un CO2.
6. Jūties mājās labi!
Gādā, lai telpās ir svaigs gaiss un klusums.
Izmanto nekaitīgus materiālus, lai samazinātu neveselīgu gaistošu savienojumu izdalīšanos.
Rūpējies, lai ēkā labi justos cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Gādā, lai mājā droši justos bērni.
7. Gādā par efektīvu atkritumu apsaimniekošanu savā namā
Samazini atkritumu daudzumu.
Šķiro atkritumus.
Ierīko komposta kaudzi.
Ēku energoefektivitātes modeļi
Zema enerģijas patēriņa mājas
Zema enerģijas patēriņa būves (low-energy buildings) definēšanā izplatītas divas pieejas: tā dēvētās 50% un 0% enerģijas mājas (procenti norāda enerģijas patēriņu, kāds nepieciešams mājas uzturēšanai, salīdzinot ar tradicionāli būvētām ēkām). Ēkas ar 50% enerģijas konceptu patērē pusi no tradicionāli būvētai ēkai nepieciešamās siltuma enerģijas. Tas tiek panākts galvenokārt ar labāku siltumizolāciju un logu stiklojumu, kā arī ventilācijas sistēmām ar siltuma atgriešanu.
Nulles enerģijas mājas
Nulles enerģijas mājas (zero-energy buildings) ražo tikpat daudz enerģijas, cik patērē. Šādām ēkām raksturīgi vairāki energoefektivitātes risinājumi, atjaunojamu energoresursu – saules, vēja u.c. – izmantošana. Tā kā enerģija vairāk tiek saražota vasarā, turpretim lielāks tās patēriņš ir ziemā, enerģija tiek uzkrāta, caurmērā nodrošinot vienlīdzīgu samēru starp saražoto enerģijas daudzumu un tā patēriņu. Kaut arī nulles enerģijas mājas spēj darboties pilnīgi auto-nomi, lai nodrošinātos pret varbūtēju enerģijas patēriņa mainīgumu, parasti tiek ieplānots pieslēgums arī vietējam energotīklam.
Plus enerģijas mājas
Plus enerģijas māju (energy-plus buildings) plānošanas, energoefektivitātes, resursu izmantošanas principi ir līdzīgi kā nulles enerģijas mājām, taču tajās rasti risinājumi iegūt vairāk enerģijas, nekā nepieciešams patēriņam vidēji gada laikā. Eiropā šāds modelis kļuvis populārs Vācijā, kur sekmīgi realizēti vairāki šādu māju pilotprojekti.
Pasīvās mājas
Pasīvā māja ir ēka, kurā visu gadu neatkarīgi no temperatūras svārstībām ārējā vidē tiek nodrošināts komfortabls iekštelpu klimats. To var panākt, izmantojot dažādus alternatīvus apkures risinājumus un maksimāli novēršot iespējamos siltuma zudumus. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir ēkas novietojumam vidē, logu izvietojumam dienvidu pusē. Par šāda tipa ēkām mēdz teikt, ka tās apsilda un ventilē pašas sevi, tādēļ arī tās sauc par pasīvām. Dažkārt šāda tipa būves dēvē arī par nulles enerģijas mājām. •
Anitra Tooma
Pēc biedrības «Zaļās mājas» materiāliem
http://www.zalasmajas.lv
Publicēts 2008.gada janvārī.