Šopavasar bites no ziemas miera pamodās kopā ar niknām diskusijām par tā sauktajiem neonikiem jeb neonikotinoīdiem – visplašāk lietotajām kukaiņu indēm jeb insekticīdiem. Pagājušā gada nogalē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde publicēja risku, kas saistīti ar neoniku lietošanu, izvērtējumu un nosprieda: visos gadījumos, kad šie pesticīdi vai ar tiem apstrādātie augi nonāk saskarē ar vidi, tie kaitē bitēm. Atbilstoši regulai par pesticīdu reģistrāciju lietot var tikai tādus pesticīdus, kas nekaitē citiem dzīvniekiem vai videi, tāpēc nākamais Eiropas Komisijas solis bija likumsakarīgs, proti, priekšlikums pamatīgi ierobežot šo pesticīdu izmantošanu, faktiski – aizliegt lietot tos tādos apstākļos, kad neoniki varētu nokļūtu dabā. Tos varētu lietot tikai siltumnīcas augiem. Dalībvalstu vairākums pēc sīvām debatēm 27. aprīlī atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu.
Kas ir šīs indes, un kāpēc tik daudz diskusiju? Un kāda šajā sakarā ir Latvijas nostāja?
Inde, kas ir teju katrā medus burkā
Neonikus sintezēja pirms 40 gadiem, un pagāja vēl 10 gadi, kamēr tos laida tirdzniecībā. Īsā laikā ļoti populāri kļuva tādi neonikotinoīdi kā acetamiprīds, klotianidīns, imidakloprīds, nitenpirāms, nitiazīns, tiakloprīds, tiametoksāms, dinetofurāns, un tos atradīsit ne tikai lauksaimniecībā, bet arī sava mīļotā kaķa pretblusu pilienos. Neoniku tirgus apjoms pirms gadiem desmit pārsniedza divus miljardus eiro gadā. Viens no tiem – imidakloprīds – ir visplašāk lietotā kukaiņu inde (insekticīds). Par neoniku plašo izplatību liecina šāds fakts: kādā pētījumā atklāts, ka 75% pārbaudītā medus no visas pasaules satur neoniku pēdas.
Saindē visu augu
Neoniki ir tā sauktie sistēmiskie pesticīdi – tie labi šķīst ūdenī un izplatās visā augā, tādējādi kukaiņiem indīgs kļūst viss augs. Tāpēc, apstrādājot augu (vai sēklas un stādus), tos var lietot nelielās koncentrācijās, un tā iedarbība būs ilgstoša. Cilvēki nereti domā – ja reiz apstrādā (kodina) tikai sēklas iekštelpās un augus iekštelpās, neko daudz ārā šie neoniki nenokļūst un neko ļaunu izdarīt nevar.
Bet tieši šo labo īpašību dēļ tie arī ir tik ļoti kaitīgi bitēm un citiem apputeksnētājiem, jo, apstrādājot sēklas vai dēstus ar neonikotinoīdiem, kukaiņiem kaitīgs kļūst viss augs, arī tā izdalītās sulas, nektārs, ziedputekšņi. Neoniki saules gaismā noārdās mēneša laikā, bet, ja saule netiek klāt, to atliekvielas augsnē var saglabāties vairāk nekā trīs gadus. Ja ar nenonikiem apstrādā bitēm nepievilcīgas kultūras, tas bitēm it kā nekaitē, bet neoniki var saglabāties augsnē un pēc gada pāriet uz nākamajiem augiem. No augsnes neoniki var nokļūt arī nezālēs, un tās bites nebūt nesmādē. Arī sēklu pārklājums ne vienmēr ir ideāls – putekļi no tā var nokļūt ne vien augsnē, bet arī tās virskārtā, ietekmējot kukaiņus tieši.
Kukaiņi jūtas kā apreibuši
Neoniki bites ne tikai nogalina – arī apjucina, un bites jūtas kā piedzērušās un vairs nevar atrast mājas. Tās kļūst kūtras arī vairoties. Turklāt neoniki padara bites atkarīgas – tās pat izvēlas to barību, kas satur neonikus, līdzīgi kā smēķētāji turpina smēķēt, kaut zina, ka smēķēšana izraisa vēzi.
Neoniki nav pārāk indīgi zīdītājiem (arī mums, cilvēkiem), tāpēc, uzpilinot uz kaķa skausta neoniku, tā asinis kļūst indīgas blusām, bet pats kaķis ir pie labas veselības. Tomēr neoniki ir nervu sistēmai kaitīgas vielas un, kā atzinusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ilgtermiņā var kaitēt arī mums pašiem, bojājot atmiņu un mācīšanās spējas. Tāpēc es noteikti atsakos apstrādāt ar tiem savu kaķi.
Parasti runā tikai par bišu bojāeju, jo bites pieder cilvēkiem, kuri tās uzskaita, tāpēc zina, ko zaudējuši. Taču neoniki kaitē arī citām kukaiņu sugām. Latvijas kukaiņu pētnieks Valdemārs Spuņģis lēš, ka neoniki var kaitēt aptuveni divarpus tūkstošiem Latvijas kukaiņu sugu – savvaļas bitēm, vabolēm, tostarp jātnieciņiem, kas ir citu kaitēkļu parazīti un dara mums labu darbu. Svarīgas apputeksnētājas ir arī kamenes un vientuļās bites, kuras neoniki apdraud pat vairāk, un šo kukaiņu bojāeju mums grūtāk novērtēt, jo tās nevienam nepieder un neviens nemana, ka to skaits ir mazinājies. Kukaiņi ir barība putniem un abiniekiem, kuri arī cieš no kukaiņu skaita samazināšanās.
Kā džins izkļuva no pudeles?
Diemžēl zinātnieki ne visu uzreiz var pamanīt, un kaitīgo vielu riska novērtēšanas process nebūt nav pilnīgs. Testus pirms pesticīdu atļaušanas parasti veic laboratorijās, un nenoniku gadījumā izrādījās, ka āra apstākļos, mijiedarbē ar citiem faktoriem, un ilgtermiņā to ietekme ir daudz kaitīgāka, nekā sākumā domāts, pat ja laboratorijas modeļos bija kļūdas, pieņemot, ka ārā nenoniku koncentrācijas ir lielākas. Laboratorijas apstākļos parasti nosaka letālo devu jeb LD50, pie kuras mirst 50 procenti bišu. Bet neviens, protams, sākumā nesaskatīja to, ka nenomirusī bite vairs nespēj atrast savu stropu (tas nozīmē, ka viņa ies bojā), un to, ka bitei zudis vairošanās prieks. Lai gan šobrīd ir grūti pētīt neonikus arī āra apstākļos, jo tie ir atrodami gandrīz visur, vienmēr būs jārēķinās ar fona piesārņojumu.
Āra apstākļos bites ietekmē arī citi faktori – bišu ērces, citi pesticīdi, monokultūras. Faktiski bites, mūsu lauksaimnieku čaklās palīdzes, iznīcina pati modernā lauksaimniecība, un neoniki ir būtisks faktors. Tieši tāpēc 2013. gadā, kad likumdevēji un
pētnieki meklēja izskaidrojumus bišu koloniju bojāejai, Eiropas Komisija uz pagaidu laiku ierobežoja neoniku izmantošanu un uzsāka vairākus lauka pētījumus. Bet vairākas valstis, arī Latvija, regulāri izņēma ārkārtas atļaujas neoniku lietošanai.
Ko gribēja Latvija?
Sākotnēji Latvija gribēja noraidīt Eiropas Komisijas priekšlikumu, uzskatot, ka aizliegums nesīs milzīgus saimnieciskus zaudējumus – viens no neoniku aizstāvju argumentiem bija, ka bites naudu budžetā nenes. Tiesa, šāds arguments vairāk līdzinās zara zāģēšanai zem pašu zemkopju pakaļas: divām trešdaļām augu, kas nodrošina mums un lopiem uzturu, augļu un sēklu radīšanai nepieciešami apputeksnētāji – bites un citi kukaiņi. Tas nozīmē, ka, izzūdot bitēm, mūsu zaudējumi būtu daudz, daudz lielāki, jo mums vienkārši vairs nebūtu, ko ēst. Piemēram, ābelēm būtisks apputeksnētājs ir kamene. Pētījumā Kanādā izrādījās, ka kamenes, kas bija saņēmušas par nekaitīgu atzītu neoniku devu, kļuva slinkas un daudz kūtrāk aplidoja ābeļziedus, tāpēc bija mazāk ābolu. Anglijas biedrības «Soil Association» aplēses liecina, ka, paliekot bez bitēm, Anglijas zemnieki zaudētu trīs reizes vairāk – 1,8 miljardus mārciņu –, nekā paliekot bez neonikiem, – 630 miljoni mārciņu.
Neoniku aizstāvji arī uzskatīja, ka Latvijā ir īpaši apstākļi, tāpēc citās valstīs veiktie pētījumi pie mums neder. Taču tā ir tikai atruna, jo kopš 2013. gada, kad sākās diskusijas par nenoniku aizliegumu, nedz Zemkopības ministrija, nedz arī paši pesticīdu tirgotāji nav veikuši nevienu pētījumu, lai saprastu, kā neoniki iedarbojas uz bitēm Latvijā. Nav arī īpašu iemeslu domāt, ka Latvijas apstākļi atšķirtos, piemēram, no Somijas un Zviedrijas – mēs esam ierindoti vienā ģeogrā skajā zonā, un šo valstu pētījumi ir neonikiem nelabvēlīgi.
Izrādās, ka neonikus izmanto ne tikai rapsim. Ar tiem pirms sēšanas var apsmidzināt arī kartupeļus un burkānus, lai, tos pagraužot, kaitēkļi mirst. (Un šos burkānus vēlāk programmas «Skolas auglis» ietvaros piedāvātu mūsu bērniem!) Neonikus izmanto arī dekoratīvo stādu un koku audzētavās, stādus pirms stādīšanas apmērcējot pesticīdā.
Meli un mīti
Diskusijas ap nenonikiem bija patiesi asas, jo sadūrās ļoti spēcīgas pesticīdu tirgotāju, konvencionālo lauksaimnieku, biškopju un vides aizstāvju intereses. Diemžēl pesticīdu aizstāvji diskusijās izmantoja ne tikai sagrozītu un maldinošu informāciju, bet arī klajus melus. Daži piemēri, ar kādiem argumentiem pesticīdu aizstāvji nāca klajā gan Zemkopības ministrijas sanāksmē, gan arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē.
- Nenoniki tas pats nikotīns vien ir, tikai uzlabots. Tie ir klaji meli! Piemēram, imidakloprīds bitēm ir 2000 reižu kaitīgāks nekā nikotīns, turklāt tas sliktāk noārdās vidē, un tas nozīmē, ka tas kaitēs bitēm vairākas dienas, pat gadus.
- Ja aizliegsiet nenonikus, būsim spiesti lietot daudz bīstamākus līdzekļus! Diemžēl konvencionālā lauksaimniecība lielā mērā paļaujas uz pesticīdiem, un to patēriņš Latvijā aug. Protams, maz ticams, ka, aizliedzot neonikus, lauksaimnieki mēģinās iztikt bez pesticīdiem. Tomēr pesticīdiem ir dažādas bīstamības – gan akūtā, kas izpaužas uzreiz, gan ilgtermiņa bīstamība, kas parādās vēlāk. Bišu gadījumā īpaši kaitīgi izpaužas neoniku ilgtermiņa ietekme jau pie nelielām devām.
- Neoniku aizliegšana kaitēs bioloģiskajiem zemniekiem, jo kaitīgo kukaiņu iznīcināšanu tās labā veic konvencionālā lauksaimniecība. Šādu argumentu esmu dzirdējusi sadzīves diskusijās, bet biju patiesi pārsteigta, dzirdot to no Zemkopības ministrijas pārstāvju puses. Bioloģiskajiem saimniekiem ir savas metodes, kā cīnīties ar kukaiņiem, it īpaši, ja viņi ir draugos ar kukaiņu dabiskajiem ienaidniekiem.
- Neoniki Latvijas bitēm nekaitē, jo bišu saimju skaits aug. Bišu saimju skaits gan aug, pateicoties nozares attīstībai un subsīdijām. Iespējams, bišu saimju skaits augtu vēl straujāk un īpašniekiem nestu lielāku peļņu, ja bitēm nenāktos saskarties ar neonikiem. Un nedzīvojiet ilūzijās – tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijas bišu medū ir atrasti neoniki.
- Neoniki ir svarīgi integrētajā lauksaimniecībā, jo ar tiem augu (sēklas) apstrādā tikai vienreiz, tā izvairoties no vairākkārtējas miglošanas. Te nu uzreiz jāsaka, ka atbilstoši integrētās lauksaimniecības pieejai pesticīdus nedrīkstētu izmantot pro laktiski. Tas nozīmē, ka sēklu kodināšana un stādu mērcēšana neonikos pirms izstādīšanas pilnīgi noteikti ir pretrunā ar integrētās lauksaimniecības pieeju, jo tas ir pro laktisks pasākums – pirms varbūtējais kaitēklis ir pacēlis galvu.
Brīžiem diskusijas kļuva pat anekdotiskas, proti, citu valstu zinātniskos pētījumus pesticīdu aizstāvji centās norakstīt, pamatojot ar saviem novērojumiem. Tas ir tāpat kā stāstīt, ka zinātniski pamatotie pierādījumi par smēķēšanas kaitīgumu ir blefs, jo «mans vectētiņš smēķēja un nodzīvoja 70 gadus».
Balsojums Eiropā
Lai gan Zemkopības ministrija solīja balsot pret Eiropas Komisijas priekšlikumu būtiski aizliegt trīs neonikus – imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu, pēc karstām diskusijām Latvijas pārstāvji Eiropas dalībvalstu balsošanā atturējās. Lai Eiropas Komisijas priekšlikumu atbalstītu, par to vajadzēja nobalsot vismaz 16 valstīm, un kopā tām vajadzētu pārstāvēt 60% Eiropas iedzīvotāju. Aizliegums tika atbalstīts, jo par to nobalsoja 16 valstis – Austrija, Kipra, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, kopā pārstāvot 76% Eiropas iedzīvotāju. Atturējās astoņas valstis – Slovākija, Polija, Latvija, Lietuva, Somija, Beļģija, Bulgārija un Horvātija. Pret bija četras valstis – Čehija, Dānija, Ungārija un Rumānija.
Vai tagad apputeksnētāji ir drošībā?
Visticamāk, būs tā, kā pesticīdu aizstāvji teica – tirgotāji piedāvās un lauksaimnieki meklēs citus pesticīdus, kas arī būs kaitīgi. Varbūt kāds meklēs arī nelegālos pesticīdus. Jācer, ka Valsts augu aizsardzības dienests būs uzdevuma augstumos, lai šādus gadījumus novērstu.
Bites mirs, kamēr nesapratīsim, ka pašreizējais konvencionālais saimniekošanas veids – ar indēm un monokultūrām – grauj mūsu pašu lauksaimniecības pamatus.
Jana Simanovska
Visu VV 01/2018 žurnālu pdf formātā skatiet te!