Tuvojas 1. septembris. Kāda ir Latvijas skolu vide, un kā tā ietekmē bērnus? Vedot savu atvasi uz skolu, parasti domājam par mācībām: kādi tur skolotāji, ko bērns iemācīsies? Bet cik daudz mēs domājam par veselību? Visai bieži par to neaizdomājamies vai pat dzīvojam ilūzijās, ka skolā notiek tikai labas lietas. Nesen veiktā aptaujā Latvijā, kur piedalījās 250 bērnu vecāku, puse uzskatīja, ka skola drīzāk ir labvēlīga bērnu veselībai, bet trešā daļa domāja, ka skola viņu veselību īpaši neietekmē. Bet kā ir patiesībā? Ziņas par Latvijas bērnu veselību ir satraucošas. Skolā bērni pavada lielu daļu laika, tāpēc tas, kas tur notiek, ietekmē viņus, turklāt uz visu mūžu. Jo labāk bērns jūtas skolā un labāka viņa veselība, jo labāk viņš mācīsies.
2012. gadā desmitajai daļai pirmklasnieku bija nepietiekams svars, savukārt vairāk nekā piektajai daļai bērnu (22,5%) – liekā ķermeņa masa jeb aptaukošanās («Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums»; Slimību profilakses un kontroles centrs, 2014). Jāteic gan, ka šīs problēmas aizsākušās jau mājās un bērnudārzā. 7% pusaudžu (13–14 gadus veci bērni) ir diagnosticēta astma («The Global Asthma Report», 2014). Par praktiski veseliem ārsti uzskata tikai mazliet vairāk nekā pusi Latvijas pusaudžu, un šis rādītājs jau vairākus gadus krītas. 12% bērnu ir stājas traucējumi, 3% skolioze, 9% ir pavājināta redze, 5% – dzirde (Veselības ministrijas dati). Latvijā ir viens no augstākajiem pusaudžu savstarpējās vardarbības rādītājiem Eiropā, vairāk nekā trešdaļu pusaudžu nomoka regulāras galvassāpes un nervozitāte, puse sūdzas par nomāktu garastāvokli.
Svaiga gaisa trūkums
Pirms gada Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) cēla trauksmi, ka skolu ēkās pēc siltināšanas ir ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte.
Nepārdomāti veicot siltināšanu un nenodrošinot pietiekamu automātisko ventilāciju un vēdināšanu ar virināmiem vēdlodziņiem, nenotiek gaisa apmaiņa, un skābekli telpā nomaina bērnu izelpotā ogļskābā gāze. LĀB pētnieki novēroja, ka stundas beigās tās norma tiek pārsniegta pat 3–4 reizes. Bērni kļūst miegaini, un viņiem ir grūti koncentrēties. Vai jūsu bērna skola nav nesen siltināta? Nereti klasēs, kur paredzēta tikai vēdināšana caur logu, tos vaļā never, jo «ziemā taču ir auksti, un bērni var saaukstēties». Bet bērni tikmēr smok ar CO2 piesātinātā telpā…
Iekštelpu piesārņojums
Nereti esmu dzirdējusi, ka nav vērts rūpēties par veselīgu dzīvesveidu un tērēties ekoloģiskiem produktiem, jo «gaiss ārā tāpat ir ļoti piesārņots». Izrādās, tieši iekštelpās piesārņojums ar dažādām kaitīgām vielām pat tūkstoš reižu var pārsniegt tās koncentrācijas, kādas ir āra gaisā, bet mūsdienu cilvēks iekštelpās pavada lielāko daļu sava laika. Un tas, cik ļoti piesārņotas ir telpas, ir mūsu pašu ziņā! 2012. gadā, kad visi priecājās par Jeilas un Kolumbijas universitāšu Latvijai piešķirto otro vietu valstu vides sasniegumu indeksā, retais pamanīja, ka vissliktākie Latvijas radītāji bija attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti. Iekštelpu gaisu piesārņo izgarojumi no būvmateriāliem un interjera materiāliem, bet šo smogu varētu kliedēt laba ventilācija. Sliktas gaisa apmaiņas un nepareizas siltināšanas dēļ var attīstīties pelējuma sēnīte. Nesen Veselības inspekcija, veicot pārbaudes, konstatēja sēnītes klātbūtni dažās mācību iestādēs. Iekštelpu piesārņotais gaiss un pelējums var veicināt astmas attīstību vai veicināt tās simptomus jau slimajiem bērniem. Diemžēl vēlme ietaupīt, celtniecībā un remontos izmantojot «zemākās cenas» principu, beigu beigās ir uz mūsu pašu bērnu veselības rēķina. Un vienmēr ir prieks par pašvaldībām, kas būvniecības darbos vēlas veikt zaļo iepirkumu, tostarp, domājot par bērnu veselību, ne tikai enerģijas taupīšanu. Pajautājiet, vai jūsu pašvaldība tā rīkojas? Un vēl: vai skolu vadība aizdomājas, cik svarīgi telpas remontēt vismaz jūlija sākumā, lai līdz 1. septembrim lielākā daļa krāsu izgarojumu būtu pagaisuši no telpām?
Nepiemērota ēdināšana
Mācību dienās maltītes bērnudārzā ir trīs ceturtdaļas bērnu dienas uztura (brokastis, pusdienas, launags), bet sākumskolā – puse (brokastis, pusdienas). Ko bērni ēd? Vairāk nekā pusē Latvijas skolu var iegādāties neveselīgus našķus – 60% skolu ir kafejnīcas vai veikali (Slimību pro lakses un kontroles centrs, 2014), arī ēdnīcas nereti tikai formāli ievēro likumu prasības, un mediji ik pa laikam ziņo par pārkāpumiem skolu ēdienkartē. Tikmēr ārsti Latvijā kariesa izcelsmē vaino cukuru saturošus saldumus un skābes saldinātajos dzērienos, ko bērni var nopirkt arī skolas kafejnīcās. Pētījumi Amerikā rāda, ka skolās, kurās netiek pārdoti neveselīgie našķi, bērni retāk aptaukojas, un šī ir aktuāla problēma arī Latvijā. Veselības ministrija centās pārstrādāt likumu prasības attiecībā uz produktiem skolu kafejnīcās, bet šis projekts, izskatās, ir iestrēdzis. Tomēr ir skolas, kurās nav kafejnīcas vai arī tur pārdod tikai veselīgus našķus. Ir pašvaldības, kas pārtikas produktu vai ēdinātāju izvēlē skolām izmanto zaļo iepirkumu pēc būtības, ne tikai formāli, paredzot arī bioloģiskās lauksaimniecības produktu iegādi.
Nepiemērotas mēbeles, apgaismojums, somas svars
Vai jūs zināt, cik smagu somu drīkst nest bērns? Vai viņa galds un krēsls skolā atbilst viņa augumam? Vecāki var izvēlēties bērniem labāku vai sliktāku somu, bet reti spēj ietekmēt somas svaru, tikmēr mazie, kam jānes pārlieku smagā soma, bojā savu veselību, jo attīstās stājas defekti. Noteikumi par higiēnas prasībām mācību iestādēs nosaka, ka bērniem, kas ir jaunāki par deviņiem gadiem, somas svars nedrīkst pārsniegt 3,5 kg, bet 14–15 gadus veciem jauniešiem – 5 kg. Cik bieži tas tiek ievērots? Arī mēbeļu ērtumam ir liela ietekme uz bērna stāju. Tāpat arī skolas plānojums un darba organizācija var ietekmēt gan bērnu redzi un dzirdi vai, tieši otrādi, palīdzēt tiem, kam ir problēmas (vairāk par dzirdi un akustiku lasiet rakstā «Troksnis kā piesārņojums» 23. lpp.).
Kustību trūkums
Fiziskā aktivitāte ir viens no veselības stūrakmeņiem, tomēr ne visās skolās tam pievērš uzmanību. Pētījums par zisko aktivitāti un sēdošu dzīvesveidu skolas vecuma bērniem (Veselības veicināšanas valsts aģentūra, 2007) liecina, ka mazāk kā puse (46%) Latvijas skolēnu pusaudža vecumā ir pietiekam aktīvi. Kā labus piemērus var minēt skolas, kas organizē garākus starpbrīžus, lai bērni varētu izskrieties vai vismaz pastaigāties.
Psiholoģiskais mikroklimats un drošība
Nereti vecākiem šķiet, ka apcelšana, izstumšana, savas vietas iekarošana ar elkoņiem pieder pie skolas ikdienas. Tomēr tā tam nav jābūt – mūsdienīgā skolā visiem bērniem jājūtas labi. Ja bērns ilgstoši jūtas slikti, viņam sliktāk padosies mācību apguve, var parādīties veselības problēmas, varbūt viņš pat izvairīsies no iešanas uz skolu. Diemžēl dati par Latvijas skolām nav iepriecinoši – no 39 pasaules valstīm mēs esam vienā no pirmajām vietām emocionālās un ziskās vardarbības izplatībā starp skolēniem (Pasaules Veselības organizācijas pētījums par skolas vecuma bērnu veselības ieradumiem, 2012). Latvijas bērnu vidū ir izplatīti daudzi nevēlami ieradumi (smēķēšana, alkohols un narkotikas), un bērnus ļoti ietekmē vienaudžu piemērs. Tāpēc svarīgi, cik daudz vērības tam pievērš (vai ignorē?) skola.
Skolas apkārtne
Ikviens vecāks vēlētos, lai skola atrastos nepiesārņotā vidē, bet pilsētās tas ne vienmēr ir iespējams. Skola, kurai apkārt ir zaļa teritorija, solās būt labāka gan veselībai, gan kustībām, jo ir kur izskrieties, gan mācībām, jo siltā laikā var mācīties arī āra klasē. Tomēr arī lauku skolas var apdraudēt piesārņojums, ko rada, piemēram, lauku miglošana. Labs piemērs ir kāda ekoskola, kas vienojās ar vietējo zemnieku, ka viņš nemiglos mācību laikā.
Veselīgu skolu un ekoskolu kustība
Ikvienu šeit aprakstīto problēmu skola un pašvaldība var novērst ar saprātīgu rīcību. Ja skola piedalās Ekoskolu vai Veselīgu skolu kustībā, skolai ir daudz vairāk zināšanu, kā rīkoties bērnu veselības labā, arī līdzdalība šajās kustībās prasa vairāk piedomāt.
Lai veselīgs jaunais mācību gads!
Jana Simanovska
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 04/2015