Vasara ir laiks, kad ar sapņainu skatienu klejojam pa būvmateriālu veikaliem un tad, apkrāvušies ar pārdevēju salielītajām krāsu bundžām, tapetēm un citiem materiāliem, kas parasti ir mākslīgas izcelsmes, dodamies pārvērst savu mitekli. Un kurš gan aizdomājas, ka remonts ir veselībai bīstams pasākums ne tikai tajā nedēļā, kad žūst krāsa, bet arī ilgu laiku pēc tā. Veselības problēmas parasti parādās vēlāk, un reti kurš tās saista ar glīto dizainu, ko paši esam radījuši.
Parasti krāsas un lakas sastāv no vielām, kuras var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi to ražošanas un lietošanas laikā. Krāsu rūpniecība patērē ļoti daudz enerģijas, un vienas tonnas krāsas saražošana var radīt līdz pat 10 t atkritumu, no kuriem lielākā daļa ir toksiski. Taču indīgākais drauds videi un veselībai ir krāsu sastāvā ietilpstošie gaistošie organiskie savienojumi (GOS). GOS ir oglekli saturoša ķīmisko vielu grupa. GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saules gaismā rada ķīmisko smogu. Daži GOS satur formaldehīdus, benzolu un metilbenzolu. Šīs vielas bieži tiek lietotas kā šķīdinātāji krāsās, lakās un tīrīšanas līdzekļos. Daudzi celtniecības un dekoratīvie materiāli, plastmasas izstrādājumi arī var izdalīt GOS, it īpaši siltā un mitrā gaisā. Virkne šo vielu ir kancerogēnas un var izraisīt kairinājumu plaušās, dažas ir klimata izmaiņas izraisošas gāzes. Lai izvairītos no GOS saturošiem produktiem, izvēlies produktus, ko iesaka Astmas asociācija, kam ir ekomarķējumi vai kas ir minēti kā produkti, kas satur maz vai nemaz GOS.
Lielākā daļa krāsu izdala toksiskās vielas GOS, kas krāsām pievienotas kā šķīdinātāji, piemēram: benzīns, formaldehīds, petroleja, amonjaks, toluols un ksilols. Visas šīs vielas ir bīstamas cilvēkam, jo ir toksiskas un kancerogēnas. Tās var veicināt astmas attīstību, kā arī izraisīt deguna, ādas un acu kairinājumu, galvassāpes, nelabumu, konvulsijas, reiboni, elpvadu problēmas un dažos gadījumos arī nieru un aknu slimības. Tāpēc nav ieteicams uzturēties tikko krāsotās telpās, bet telpas vismaz nedēļu jāvēdina un jāņem palīgā tie telpaugi, kas noārda GOS: nefrolēpes ir visizplatītākās papardes, ko audzē telpās, dracēnas par lētu naudu var nopirkt jebkurā puķu kioskā, dažādas palmas ir lieliskas gaisa attīrītājas, krūmveida krizantēmas turklāt ilgi zied, Bendžamina fikuss (gumijkoks ar nelielām lapiņām) jāliek blakus printerim vai kopētājam, jo arī šie rīki piesārņo gaisu ar formaldehīdiem.
Piesārņo telpu mēnešiem
Atkarībā no krāsas tipa izgarošana var turpināties mēnešiem ilgi, lai gan viskritiskākais ir tieši krāsas uzklāšanas laiks un pirmās nedēļas izremontētajā mājoklī. ASV Vides aizsardzības aģentūras pētījums parādīja, ka gaistošo organisko savienojumu līmenis iekštelpās pēc krāsošanas ir 1000 reižu lielāks nekā ārā. Nonākot vidē, krāsa spēj saindēt gaisu, un kombinācijā ar saules gaismu šie savienojumi sekmē zemā līmeņa ozona vai smoga veidošanos. Krāsas uz eļļas bāzes, kuras pārsvarā izmanto virtuvēm un vannas istabām, kur ir lielāks mitrums, parasti satur vairāk gaistošo organisko savienojumu (25-50% no krāsas sastāva) nekā krāsas uz ūdens bāzes. Bieži eļļas krāsas jāsajauc ar šķīdinātāju, kurš ir ļoti toksiska viela.
Ūdenskrāsās gaistošo organisko savienojumu ir daudz mazāk – 5-10% no sastāva.
Izvēloties krāsu, jums vajadzētu skatīties, lai tā atbilstu trim prasībām: zems gaistošo organisko savienojumu līmenis, zems fungicīdu un biocīdu līmenis (tos izmanto, lai novērstu pelējumu un saglabātu krāsu, kamēr tā stāv veikala plauktā) un ķīmisko pigmentu vietā dabiskie pigmenti. Kad vien iespējams, izvēlieties ūdens krāsas, bet, ja jums nepieciešama eļļas krāsa, tad meklējiet tādu, kas nesatur formaldehīdu un dzīvsudrabu, kā arī ne vairāk par 10% svina vai kadmija savienojumus.
Dabīgās krāsas parasti izgatavo no citrusu un citu augu sastāvdaļām, piena proteīniem (marķē, norādot «kazeīns») vai māliem, tās maksā vairāk, bet tas ir to vērts. Krāsas nesmako, ir videi un cilvēka veselībai draudzīgas un nerada smogu, jo lielākā daļa no tām nesatur ķīmiskos naftas savienojumus.
Zaļi padomi krāsotājam
- Neizmanto svinu un gaistošos organiskos savienojumus saturošas krāsvielas.
- Pēc iespējas izvairies no alkīda un eļļas krāsu lietošanas, pat ja rakstīts, ka tās nesatur GOS.
- Veikalā vaicā pēc maztoksiskām krāsām un lakām. Mūsdienās ražotāji piedāvā šādus produktus.
- Izvēlies bioloģiskās vai dabiskās krāsas, kas gatavotas no augu eļļām vai lateksa, un ūdens bāzes krāsas. Lateksa krāsa satur mazāk GOS kā eļļas krāsas. Ūdens emulsijā, alkīda bāzes krāsās vai linsēklu eļļas krāsās par šķīdinātājiem tiek izmantots ūdens, spirts, citroneļļa vai citi organiskie šķīdinātāji, kas neizdala GOS.
- Pērc krāsu, cik vajag, lai nepaliek pāri.
- Krāsojot vēdini telpas.
- Krāsojot nevalkā mīkstās kontaktlēcas.
- Pasargā sevi – lieto cimdus, masku, respiratoru. Neļauj meistariem ignorēt šīs prasības!
- Grūtnieces nekādā gadījumā nedrīkst uzturēties svaigi krāsotā telpā, kamēr krāsa nav pilnībā nožuvusi un izvēdināta – vismaz 72 stundas pēc krāsošanas.
- Nekad neizlej notekūdeņos pāri palikušo krāsu. Ja nevari atrast tai izmantojumu, izmet bīstamajiem atkritumiem paredzētajās vietās. Pat ūdens krāsas satur vielas, kuras var piesārņot gruntsūdeņus.
- Audzē istabas augus – nefrolēpes jeb papardes, dracēnas, palmas, gumijkoki jeb fikusi, istabas bērzi un citi ne tikai labi izskatās, bet arī attīra civilizācijas radīto piesārņojumu.
Zaļi padomi remontam
- Ja gribi māju, kas pārdzīvos saimnieku, būvē mūra namu, ja gribi ilgi dzīvot, cel koka māju.
- Ja remontam izvēlies ģipškartonu ar akmens vates siltinājumu, tad rēķinies, ka turpmāk dzīvosi kā plastmasas maisiņā.
- Ģipškartonam un akmens vatei laba alternatīva ir salmu paneļi un ekovate.
- Izmanto dabīgas krāsas uz lineļļas bāzes, koka virsmas apstrādā ar eļļu, nevis neelpojošo laku.
- Eļļojamās lupatas mēdz pašaizdegties (pati piedzīvoju!!!), tādēļ glabā tās vai nu aizvākotā burkā, vai izkar laukā uz auklas.
- Izvairies no finiera, skaidu plāksnēm, audumiem, putu izolācijas materiāliem, stikla šķiedras, lamināta, krāsām un grīdas apdares materiāliem, kuru sastāvā ir formaldehīds. Tas ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs.
- Izvairies no vinila grīdas segumiem, jo tie var izdalīt bīstamus izgarojumus. Vinila grīdas var būt gatavotas no PVC, kurš satur ftalātus. Uz iepakojuma tos apzīmē ar ciparu 5 (PVC 5). PVC ir plastmasas polimērs ar labām mitruma un gāzu barjerīpašībām, un tā fiziskās īpašības ir viegli mainīt, pievienojot ķīmiskās piedevas. Kad PVC deg, rodas dioksīni, un cilvēks, kas ugunsgrēkā ieelpo šos dūmus, smagi saindējas.
- Vinila grīdas var saturēt arī tributilalvu (TBT), kas atstāj negatīvu ietekmi uz imūnsistēmu un dzīvo organismu ģenētisko materiālu.
- Vācijā ir aizliegts skolās 1.stāvā likt PVC logus, jo ugunsgrēka gadījumā plastmasas rāmji sakūst un nav iespējams izkļūt laukā.
Anitra Tooma
Rakstā izmantota informācija no http://www.zb-zeme.lv/paterins/
Publicēts 2005.gada jūlijā.