Ja katru nedēļu vairākas stundas tu veltītu nesteidzīgām pirts procedūrām, tad justos kā svaigs gurķītis visu nedēļu. Tev nesmirdētu sviedri, āda būtu gluda un tvirta, kosmētikas kabineti bankrotētu, turklāt tu mazāk slimotu. Krievi saka, ka laikā, ko cilvēks pavada pirtī, viņš nenoveco. Turklāt pirtī gājēji mierīgi var iztikt bez ziepēm. Bieži apgrozoties veselīga dzīvesveida cienītāju vidū, aizdomājos par pretrunu: šie cilvēki daudz laika velta savai mazajai «planētai» – rūpīgi kopj ķermeni un garu –, bet samērā pavirši izturas pret lielās planētas – Zemes – sāpēm un bēdām. Viņus maz uztrauc pašu radītais piesārņojums: cilvēki ar neizpratni uztver manus aicinājumus nededzināt kamīnā plastmasas maisiņus, pamperus un citus atkritumus, ierosinājumus izvēlēties produktus vienkāršos un lielos iepakojumos. Vēl vairāk es apbrīnoju baznīcas tēvus: pat visprogresīvākie no viņiem, kaut cildina zaļo Kristu, tomēr uzskata, ka dvēseles skaidrība ir vienīgais paņēmiens, kā glābt pasauli! Neviens neaizdomājas, kāpēc mūsu gars tik dikti jāglābj. Bet atbilde ir viena: piesārņojums, kas mūsos uzkrājies, lietojot mākslīgas izcelsmes higiēnas un kosmētikas līdzekļus, sadzīves ķīmiju, medikamentus, ar intensīvām metodēm iegūtu pārtiku, elpojot netīru gaisu, nedzerot skaidru ūdeni, mūsu augumā veic graujošu darbību. Izmainās smadzeņu bioķīmija, un cilvēku māc grūtsirdība, depresija, kūtrums, un tieši tādu sabiedrību, ar ko viegli manipulēt, cenšas selekcionēt tie, kas iedomājas, ka spēj grozīt civilizācijas procesus globālā līmenī. Nākotne sākas šodien, un tu esi atbildīgs par katru paša radītā piesārņojuma gramu, ar ko nolādi savu Zemi.
Ja pērn daudz pūļu veltījām, lai tulkotu materiālus, kas atmasko plaši reklamētos šampūnus, veļas pulverus un trauku mazgājamos līdzekļus, kosmētiku un zobu pastas, tad tagad pavisam loģiski būtu sniegt atbildi uz jautājumu: ko tad likt vietā? Neticīgie bieži izsaucas: jūs, zaļie, jau gribat, lai mēs lienam atpakaļ alās, atsakāmies no visa un smirdam savā nodabā!
Vispār jau laba ideja – par dzīvi alā: izrādās, ka tur var baudīt absolūto klusumu, tumsu un nemainīgu klimatu. Taču tas gan vairāk tīk sikspārņiem! Atteikšanās no nevajadzīgā arī nav nekas slikts – Zeme tev būtu tikai pateicīga. Un smirdam mēs tāpēc, ka izjaucam organisma dabisko mikrofloru, ikdienā lietojot nedabīgu zobu pastu, sārmainas un mākslīgi krāsainas, smaržīgas ziepes, šampūnus un konservantiem pārbagātu kosmētiku. Bet ir arī cita iespēja: iknedēļas pirts diena!
Ja nu pirtslietās esi galīgs nezinītis, tad paskaidrošu, ka pirtī iešanu nedrīkst apvienot ar uzdzīvi. Saēdies tu pirtī jutīsies kā ar akmeni vēderā, bet sadzēries neko ne jutīsi, ne gūsi no pirts burvības. Bet ja nu radusies iespēja ballītes ietvaros tikt arī pirtī, tad atliec ēšanu, kaut baidies, vai pēc stundas uz galda nebūs palikuši tikai kauliņi. Panašķojies ar augļiem un dārzeņiem. Vari prātīgi iemalkot dabīgu alu. Taču labāk lietderīgi izmanto laiku, kad pirts jau iesilusi, pārējie mielojas un sauc tostus, – dodies uz pirti! Tur nebūs burzmas, skaļu rēcienu un trakulīgu gara metēju.
Vispirms noskalojies dušā, ja nu jūties dikti sasmacis, nomazgājies ar labām ziepēm, jo asais sviedru smārds citiem šķiet grūti paciešams un sabojās pirts aromātu. Slaucīties nevajag, ej slapjš uz lāvas un, ja vien iespējams, pliks. Kāpēc slapināt drēbes, ja tās nav jāmazgā? Taču bez galvassegas gan uz lāvas nerāpies. Sildies. Ja gaiss sauss, uzmet garu. Ja esi svešā pirtī, kur nepazīsti gara ceļu, tad pameklē uz lāvas labāko vietu. Sagaidi pirmos sviedrus un tad ej noskaloties.
Gara mešanas gudrības
- Garu met maziem malciņiem (~ 50 g) trīs reizes ik pēc pāris minūtēm ar karstu ūdeni vai aromātisku augu tēju.
- Garu met uz karstākajiem akmeņiem vēdekļveidīgā šaltī.
- Sargies trāpīt uz krāsns metāla daļām – gars būs sīvs.
- Pavicini pie griestiem slotu, lai gars izlīdzinās.
Pirtī labāk atgriezties, lieki nekavējoties, jo augums vēl nav iesilis. Tagad vari paņemt līdz cibiņu ar mājās sagatavotu sāls un sodas maisījumu, kam var piepilināt tīkamu aromātisko eļļu. Ar to maigi ierīvē ķermeni, sargoties aizskart pušumus – dikti sūrstēs. Iesālītais augums sāks aumaļaini svīst, labi, ja pa rokai ir dvielis vai salvete, ja nu sāļie sviedri iekļūst acīs! Turklāt sāls atmiekšķē pārragojušos ādas slānīti, no kā drīz varēsi atbrīvoties ar dabiskām metodēm. Pa laikam uzmet garu. Un svīsti. Kad vairs nevari izturēt, noteikti ej laukā un atkal noskalojies. Aukstā pelde dīķī var pagaidīt, uz šo varoņdarbu labāk posties pēc pirmā pēriena.
Ar sāls maisījumu otru reizi ieziesties nav obligāti, jo svīšana turpināsies tik un tā, nu jau poras ir atvērušās un to vien alkst, kā atbrīvoties no skarbajā dzīvē iemantotā piesārņojuma.
Droši vien trešajā vai ceturtajā reizē tu jau būsi gatavs pērienam. Ja esi svešā pirtī, der painteresēties, vai te drīkst lietot slotas. Un tādu piršu ir ne mazums! Tādas salīdzinu ar viesnīcām, kur neļauj lietot palagus, jo tie taču arī sasmērēsies. Labi saimnieki slotas jau ir iemērkuši.
Kā sagatavot slotu pērienam
- Jo ilgāks laiks pagājis no slotu griešanas brīža, jo ilgāk tā jāmērcē.
- Pašlaik slota būtu jāiemērc vismaz diennakti pirms pēršanās.
- Slotu iemērc aukstā ūdenī un uzliek virsū ko smagu, lai neuzpeld.
- Verdošā ūdenī turēta slota visu labumu atdod ūdenim, iegūsi spēcinošu bērzu tēju un tukšu slotu.
- Pirms došanās uz pirti nopurini slapjumu un slotiņu ieliec spainī vai maisiņā.
Man patīk pirms pēršanās ieziesties ar medu. Ne tikai tāpēc, ka āda kļūst gluda un skaista, bet dabīgais saldums ātri iesūcas asinīs – cilvēku pārņem laimes sajūta.
Ja nav neviena, kas tevi prastu nopērt, tad jāiztiek ar pašapkalpošanos: uzmet garu, savicini slotu gaisā, vispirms izper pēdas, tad kājas, tad roku iekšpuses un ārpusi, paduses, izper plecus un muguru no abiem sāniem. Dabiskie instinkti tev pateiks priekšā, kurai vietai jāvelta spēcīgāks pēriens. Savicini gaisā slotu, tad iespied to locītavā un saliec, lai izsildītu, atkal savicini slotu un piekļauj sejai.
Ko darīt, ja sausa pirts slota nekavējoties jāsagatavo pērienam?
- Uz mirkli iemērc slotiņu verdošā ūdenī.
- Tad dažus brīžus ilgāk peldini aukstā ūdenī.
- Tā vairākas reizes: mirkli karstumā, brīdi – aukstumā.
- Tad atstāj slotiņu aukstajā ūdenī.
Nu ir laiks prātīgi doties uz dīķi: ar skaļu izelpu iegremdējies vēsajā ūdenī līdz sprandai un apdomā, vai pietiks spara pabāzt zem ūdens arī galvu. Ja neesi pārliecināts par sevi, neej uz dīķi vienatnē, dažreiz var uznākt ģībiens. Labi, ja pa rokai ir silts halāts, jo lielais dvielis ap šo laiku jau kļuvis slapjš.
Pēc pēriena dikti kaifīgi ir silti satīties un atlaisties. Visu laiku domā tikai par sevi! Ja ir spēks un gribēšana, ej pērties vēlreiz. Kad ir iedvesma, norīvē augumu ar slotu: uzlabosies asinsrite un noberzīsi visu, kas lieks. Vasarā tam lieliski noder piparmētru un nātru vīkšķi. Ar ozoliem sevišķi berzties neiesaku – kļūst tumšas plaukstas un ienadži. Tā pati nelaime ir kaņepju vīkšķim. Labs, bet krāsains.
Pēc pirts uzvelc tīras un brīvas drēbes, izžāvē matus. Nu pēc kāda brīža vari sākt mieloties ar sāļiem siļķu gabaliņiem, augļiem, zaļumiem, iemalkot kādu dabīgu dzērienu.
Daži pieklājības noteikumi
- Pirtī skaļi nebļausties un kāri neblenz uz citiem.
- Ja gribi ieberzēties ar kafijas biezumiem, sāli, maltām auzu pārslām, dūņām vai māliem, sēdi uz veca paladziņu, lai nesasmērētu lāvu. Noskalot visu to labumu vēlams dīķī zivtiņām par prieku, nepiecūko baseinu vai dušu.
- Ja dzirdi, ka iekšā peras, nevirini durvis.
- Bez lūgšanas piedāvājies otram iemasēt muguru ar sāls maisījumu vai medu.
- Nopērt otru drīkst tikai pēc viņa lūguma. Nav zināms, vai cilvēks vēlas ar tevi apmainīties enerģijām.
- Uzmani savus pirts biedrus, vai kāds nav pārāk ilgi pazudis, vai nav palicis dīķī.
Anitra Tooma
Publicēts 2005.gada februārī.