Ja nevari ietekmēt apstākļus, maini attieksmi pret tiem, – tā kā Latvijā esot palikuši vien optimisti, jo visi pesimisti jau aizbraukuši, ierosinu gūt no plūdu laika prieku, nebijušas sajūtas un doties uz izcilu dabas teritoriju, kur migrācijas laikā atpūšas un barojas tūkstošiem migrējošo putnu, – uz Dvietes palieni.
Dvietes paliene 2009. gada aprīlī.
Cilvēki palus jeb atbūdu parasti uztver kā stihiju un briesmīgu nelaimi, bet patiesībā pavasara plūdi bagātina palienes ar barības vielām un ir savdabīgs sugu bezmaksas sabiedriskais transports. Regulārus palus upju palienēs var salīdzināt ar ritmisku pulsu asinsrites sistēmā, tikai pulsa sitieni tajās ir lēni kā gadalaiku maiņa. Sevišķi grūti tos pamanīt hidroelektrostaciju darbības mākslīgi regulētajos un ar dambjiem iegrožotajos Daugavas ielejas posmos. Taču Latvijā vēl ir vieta, kur šo pulsu var sajust labāk nekā citur. Tā ir Dvietes paliene, kur Daugavas pali drīzāk ir Dieva svētība, nevis stihiska nelaime. Vismaz mēnesi pavasaros palienes pļavas jeb luksti pat 20 km garumā pazūd zem 4–6 m dziļa ūdens.
Dabas parks «Dvietes paliene» atrodas Augšzemē jeb Sēlijā – Bebrenes, Dvietes, Pilskalnes un Rubenes pagasta teritorijā. Tā platība ir 50 km², no kuriem vairāk nekā 12 km² aizņem palieņu pļavas. Tā ir daļa no Daugavas kreisā krasta palienes, kas iesniedzas Dvietes senlejā – seklā ielejveida pazeminājumā, kas radies leduslaikmeta beigu posmā dažādu ģeoloģisko procesu darbības rezultātā. Mūsdienās tā ir Daugavas palu ūdeņu uzkrāšanās vieta – dabisks «drošības vārsts», kas no lielākiem postījumiem pavasarī pasargā Jēkabpili, Līvānus, Dunavu un citas apdzīvotās vietas Daugavas krastos.
Visu gadu, arī palu laikā, dzimtenes apceļotājiem Dvietes dabas parkā palīdzēs neapjukt dabas parka tūrisma organizatore Benita Štrausa. Viņa palīdzēs sarunāt gan laivas, gan ekskursijas, gan naktsmītnes. Lai nenokavētu palu laiku, mājaslapā http://www.celotajs.lv izveidota pat sadaļa «Dvietes palu ziņas», kurā pieejama visaktuālākā informācija par situāciju šajā reģionā. Dabisku stihiju cienītājiem palu dabu labāk izbaudīt, laivojot no Bebrenes līdz Dvietes ietekai Daugavā.
Dvietes palienē atrodas arī plašākie Daugavas palieņu pļavu masīvi ar dabisku augsnes auglības atjaunošanos palu laikā. Tās ir veidojušās, pateicoties regulārai pļaušanai un noganīšanai. Dvietes pļavās aug vairāk nekā 200 augu sugu, no tām vairākas ir retas un īpaši aizsargājamas, piemēram, mānīgā knīdija, jumstiņu gladiola, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte u.c. Kopš 20. gadsimta vidus ir ievērojami mainījusies Dvie-tes palieņu pļavu izmantošana. Mūsdienās lielu daļu palieņu pļavu vairs regulāri nepļauj, tādēļ tās pakāpeniski aizaug. Lai šos procesus apturētu, Dvietes dabas parkā kopš 2006. gada dzīvo Highlander šķirnes liellopi un Konik Polski šķirnes savvaļas zirgi. Lielo zālēdāju galvenais darbs ir nepieļaut palieņu pļavu aizaugšanu, uzturēt tās atklātas un piemērotas putnu ligzdošanai, kā arī dot iespēju dabas vērotājiem iepazīt savvaļas dzīvnieku dzīvi.
Pavasarī dzimst kumeļi un teliņi. Ekskursijas dabas parkā «Dvietes paliene» notiek tikai gida pavadībā, tādēļ, ja vēlaties apciemot dzīvniekus, piesakiet ekskursiju laikus un rēķinieties ar vismaz stundu garu pastaigu, kur lieti noderēs ne tikai fotoaparāts un binoklis, bet arī gumijnieki. Patlaban dabas parkā ierīkoti aploki 180 ha platībā – Putnu salas aploks 100 ha, Zariņu salas aploks 80 ha, bet noganāmās teritorijas ir jāpaplašina, tur lieti noder Latvijas Dabas fonda palīdzība.
Dvietes senlejā Daugavai ir visplašākā paliene visā tās tecējumā. Nonākot līdz Dvietes ietekai, Daugavas palu vilnis izlīdzinās un noplok, jo palu ūdeņiem ir iespēja brīvi plūst pa plašo, lēzeno senleju uz augšu un pamazām uzkrāties tajā kā milzīgā vannā. Nekur citur Latvijā Daugavas palu ūdeņi neaizplūst tik tālu prom no gultnes kā šeit.
Dvietes senleja ar Skuķu (attēlā) un Dvietes ezeru un senlejai piegulošajām palieņu pļavām plūdu jeb atbūda laikā uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk tās lēnām atdod. Senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai senlejas ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā.
Dvietes senlejas informācijas centrā «Gulbji» notiek Vides klases nodarbības. Nodarbības notiek visu gadu visos gadalaikos, tematu var izvēlēties pēc savām interesēm – gan par Dvietes palienes dabu, gan vēsturi, par lielajiem zālēdājiem, par bebriem, putniem, un katrs dalībnieks saņem Dvietes palienes vides burtnīcu. Pēcāk var ieturēt veselīgu maltīti kā pie vecmāmiņas laukos.
Putnu salā Atālu māju rijā Ārija Gruberte izveidojusi ekspozīciju «Koka priekšmets Dvietes palienes sētā». Eksponāti kolekcijai krāti jau gadsimta ceturksni – senie sadzīves priekšmeti paglābti no iznīcības pamestās mājās Dvietes palienes teritorijā. Īpaša vieta ierādīta arheoloģiskajiem atradumiem, kuri savākti, pastaigājoties pa apkārtni vai strādājot piemājas dārzā.
2009.gada rudenī pie Skuķu ezera tika atklāts putnu vērošanas tornis; tā celtniecību apmaksāja Nīderlandes Karaliskā putnu aizsardzības biedrība. Dabas parks «Dvietes paliene» ir starptautiskā mērogā nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī un svarīga ūdensputnu ligzdošanas vieta, turklāt šī vieta atbilst starptautiskas nozīmes mitrāju kritērijiem saskaņā ar Ramsāres konvenciju. Parks iekļauts ES īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā «Natura 2000», tam piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt Dvietes paliene atbilst ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globāla mēroga putniem nozīmīgo vietu kritērijiem. Pavasaros šeit pulcējas tūkstošiem sējas un baltpieres zosu, meža pīles, paugurknābja un ziemeļu gulbji, dzērves, dažādi bridējputni un daudzi citi gājputni, savukārt vasarā ligzdo vairāki desmiti pāru griežu un melno zīriņu, kā arī lielais dumpis, melnais stārķis, ķikuts un citas retas un aizsargājamas putnu sugas.
Dvietes palienes dabas vērtības nopietni apdraud plāni Daugavas augštecē Baltkrievijā būvēt četras HES, kā arī idiotiskais projekts, kas paredz pārvērst Daugavu par kuģojamu ceļu no Baltijas jūras uz Melno jūru. Kā liecina pasaules bēdīgā pieredze, tas var izraisīt neprognozējamas ūdens līmeņa svārstības visā Daugavas tecējumā un negatīvi ietekmēt palieņu pļavu auglību, biotopus, aizsargājamo augu atradnes, palienē ligzdojošos putnus, zivju nārsta vietas utt. Līdz ar to vērienīgi iecerētais ceļš «no varjagiem uz grieķiem» un «ekoloģiski tīras» elektroenerģijas ražošana var daļēji vai pilnīgi iznīcināt Daugavas vi-dusteces un augšteces palieņu ekosistēmu!
Bebrenes pagasta Putnu salā pirms pāris gadiem izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs «Gulbji». Te var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, par bioloģiski vērtīgo zālāju un dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt konsultācijas par dabisko ganīšanu. Informācijas centrā «Gulbji», kas iekārtots 100 gadu vecā namā, piedāvā izglītojošus seminārus par dabas tēmām, par veselīgu dzīvesveidu un zaļo dzīvesziņu. Centrā pieejams plašs grāmatu klāsts par vides jautājumiem. Te darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni un viņu skolotāji tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.
«Gulbjos» var baudīt arī maltīti – tradicionālo latviešu lauku ļaužu ēdienu, kas gatavots uz malkas pavarda «melnajā ķēķī».
Informācijas centrā pieejami ekskursiju vadītāja pakalpojumi, te var izstrādāt ceļojuma maršrutus pa Augšzemi, sameklēt informāciju par tūrisma piedāvājumu tuvējā apkaimē, naktsmītnēm un maltītes ieturēšanas iespējām. Tiek piedāvātas arī telpas konferencēm (līdz 30 cilvēkiem) ekoloģiskā un senatnīgā lauku vidē. Dvietes senlejas informācijas centrā var nopirkt suvenīrus ar Bebrenes un Dvietes palienes simboliku, vietējo amatnieku darinājumus, dabīgas zāļu tējas. Senās lauku sētas dārzā ir iespējams izmantot ugunskura vietu un uzcelt telti.
Dvietes paliene ir unikāla vieta. Te plešas lielākās vienlaidu palieņu pļavas Eiropā, un arheoloģiskie atradumi liecina par vienu no senākajām apdzīvotajām apmetnēm Latvijas teritorijā. Bet vietējie cilvēki izdarījuši visu, lai tu šai greznajā Sēlijas nostūrī justos mājīgi un varētu baudīt pirmatnējo dabu vismaz pāris dienu.
Pateicamies Dāvim Grubertam un Benitai Štrausai par palīdzību raksta gatavošanā!
Putnu sala – «Gulbji» Bebrenes pagasts Ilūkstes novads Informācija pa tālr.
Anitra Tooma
Publicēts 2010.gada pavasarī.