Katrs eiropietis vidēji gadā izdzer 11 litru apelsīnu sulas, – tā ir pati populārākā augļu sula pasaulē. Arī Latvijā apelsīnu sulas patēriņš ir liels, taču ir vairāki fakti, kurus vērts ņemt vērā, pirms nopērc kārtējo sulas paku, jo šī šķietami nevainīgā dzēriena ražošana tomēr ir saistīta ar mežonīgiem darba tiesību pārkāpumiem un videi nodarītu kaitējumu valstīs, kur apelsīnus ražo, – pārsvarā Brazīlijā.
Apelsīnu audzēšana, pārstrāde, sulas ražošana, pakošana, transportēšana un mazumtirdzniecība rada peļņu, kas ir mērāma miljardos, tomēr, kā jau daudzās globālās industrijās, arī šajā ietekme pieder dažām lielām kompānijām, kas no tirgus nesaudzīgi izspiedušas mazākus uzņēmumus. Vēl pirms gadiem 30 apelsīnu sulas koncentrātu ražoja un eksportēja aptuveni 15–20 dažādu uzņēmumu, šobrīd visi Brazīlijas apelsīnu audzētāji savu produkciju pārod tikai trim starptautiskām kompānijām: «Sucocítrico Cutrale Ltda.», «Citrosuco» un «Louis Dreyfus Commodities». Audzētājiem par kasti (40,8 kg) apelsīnu maksā aptuveni 2,6 eiro, kas ir pārāk maz, lai ar to nodrošinātu sev iztiku, tāpēc arvien vairāk zemnieku zemi pārdod un kļūst par plantāciju strādniekiem.
Gandrīz katras Eiropas valsts mazumtirdzniecībā 80–90% tirgus kontrolē ne vairāk kā trīs četras lielveikalu ķēdes. Arī Latvijā vairāk nekā puse tirgus pieder «Rimi» un «Maxima». Lielveikali bieži izmanto t.s. privātās preču zīmes (angliski – private labels). Eiropā šādi pārdod 66% visas apelsīnu sulas – tas nozīmē, ka arī lielveikali ietekmē to, kā notiek apelsīnu audzēšana un sulas ražošana, tomēr, ja rodas kādas problēmas, gan mazumtirgotāji, gan sulas pārstrādes kompānijas izvairās no jebkādas atbildības.
Kurš pelna, kurš maksā?
Pārstrādātāju un tirgotāju galvenais mērķis ir pēc iespējas lielāka peļņa. Viņiem maza bēda, ka cieš strādnieki plantācijās un rūpnīcās, mazie zemnieki, kā arī vide. Kopš 2008. gada Brazīlija ir pasaules līdere pesticīdu lietošanas apjoma ziņā (190% pieaugums), un tieši apelsīnu plantācijās tos izmanto visvairāk. Daudzi no pesticīdiem citviet pasaulē ir aizliegti. Brazīlijā ar pesticīdiem ik gadu saindējas aptuveni 4000 cilvēku, pēc o ciālajiem datiem – aptuveni divi simti mirst. Loģiski, ka saindēšanās un nāves gadījumu skaits, par kuriem netiek ziņots, ir krietni lielāks. Turklāt plantācijās plaši izmanto neonikotinoīdu insekticīdus, – zināms, ka Sanpaulu štata pašvaldībā Rio Klaro divu gadu laikā iznīka 10 tūkstoši bišu saimju.
Diskriminācija un cilvēktiesību pārkāpumi
Vācijas un Austrijas nevalstiskās organizācijas «Christliche Initiative Romero» un «GLOBAL 2000» nesen publicēja pētījumu par darba tiesību pārkāpumiem apelsīnu audzēšanā un ražošanā. Strādnieku darba diena ir ļoti gara, bet samaksa niecīga, brīvdienu nav. Pusdienu pārtraukums īss, nemaz nerunājot par pienācīgu veselības aprūpi vai sociālajām garantijām. Pesticīdi bieži tiek izsmidzināti, kamēr strādnieki uz lauka novāc ražu, un tas izraisa veselības problēmas. Strādnieki nav informēti par indīgo vielu bīstamību, un aizsargtērpi vai nu netiek izsniegti, vai arī ir sliktas kvalitātes. Lielākā daļa plantācijās nodarbināto ir sezonas strādnieki, kuri ceļo no vienas plantācijas uz nākamo, tāpēc, rodoties veselības problēmām, neviens darba devējs par to neuzņemas atbildību. Tie, kuri iestājušies arodbiedrībā, tiek atlaisti pirmie. Sievietēm, kuras strādā plantācijās un sulas fabrikās, tiek piedāvāti līgumi tikai uz noteiktu laiku, viņas pakļautas pastāvīgai psiholoģiskai, ziskai un seksuālai vardarbībai, bet sievietes stāvoklī un ar maziem bērniem tiek atlaistas.
Tāpēc tas ir necilvēcīgi, pat noziedzīgi, ka gan lielveikali, gan sulas pārstrādātāji atsakās uzņemties atbildību par apelsīnu sulas industrijā notiekošo. Brazīlijas apelsīnu plantāciju strādnieku arodbiedrības pārstāvis Alsimiru Do Karmo savā vizītē Latvijā uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai ir jāizdara papildu spiediens uz šīm lielajām kompānijām, lai tās maina savu praksi. To mēs varam izdarīt, pieprasot caurskatāmu informāciju par produktu izcelsmi un to ražošanā pielietotajiem vides un sociālajiem standartiem, panākot augstāku vides un sociālo prasību ievērošanu lielveikalos, kā arī nosakot paaugstinātas prasības Eiropas Savienībā importētajiem produktiem. Mēs, protams, arī varam izvēlēties godīgās tirdzniecības preces un prasīt, lai mūsu darba devējs, pašvaldība un valsts pārvalde dara to pašu. Bet varam arī apelsīnu sulas vietā dzert ūdeni vai vietējo ābolu sulu.
Līdz ar to, lai kaut ko mainītu un mazinātu ikdienas patēriņa produktu ietekmi uz vidi un cilvēkiem, liela nozīme ir patērētāju attieksmei un aktivitātei. Protams, visu industriju mainīt ir grūti, bet pieredze rāda, ka patērētāju spiedienam ir vislielākā ietekme uz tirgotāju darbību.
Pilns pētījums pieejams vietnē supplychainge.org/produkti-lv/apelsinu-sula/?L=lv
Materiāls tapis projekta «Lielveikalu zīmolu produktu ilgtspējas celšana kā svarīga komponente 2015. Eiropas gadā attīstībai un tālāk», kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas nansiālu atbalstu. Par materiāla saturu atbild biedrība «Zaļā brīvība», un tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības o ciālo viedokli.
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 06/2015