Desas un automašīnas ir vainojamas pie klimata pārmaiņām. Maize ir vainīga, ka aizaug upes un ezeri. Kvēlspuldzes ir vainojamas pie tā, ka līst skābie lieti. Mēbeles un apģērbs veicina ozona cauruma veidošanos, minerālmēslu lietošana – toksisko piesārņojumu. Šie ir dažādu pētījumu, kas pēdējos gados veikti Eiropā, lai analizētu patēriņa ietekmi uz vidi, rezultāti. Un visos tiek minēts, ka pārtika un dzērieni, transports un mājoklis ir patēriņa grupas ar lielāko ietekmi uz vidi. Kopā šīs trīs grupas veido 70-80% no visas radītās ietekmes, ņemot vērā gan to ražošanu, gan lietošanu, gan noglabāšanu, kad tie vairs nav vajadzīgi. 22 preču un pakalpojumu grupas veido pusi no mūsu kopējās ietekmes uz vidi. Septiņas šo produktu grupas ir saistītas ar pārtiku: siers, gaļa, piens, pārtikas tauki un eļļa, putnu gaļa, desas un pārstrādāta gaļa, kā arī restorānu un bāru pakalpojumi.
22 preču un pakalpojumu grupas ar lielāko ietekmi uz vidi (alfabētiskā secībā):
- Apkures sistēmas; arī to lietošana (atskaitot apkuri ar elektrību)
- Atpūtas un izklaides pakalpojumi
- Automašīnas un motocikli; arī to lietošana
- Autoremonts un serviss
- Citas mājsaimniecības iekārtas; arī to lietošana
- Desas un cita apstrādāta gaļa
- Drēbes
- Elektrospuldzītes; arī to lietošana
- Gaļa
- Jaunas daudzdzīvokļu ēkas
- Jaunas privātmājas
- Ledusskapji un saldētavas; arī to lietošana
- Medikamenti
- Pārtikas taukvielas
- Pesticīdi un lauksaimniecības ķimikālijas
- Piens
- Putnu gaļa
- Restorāni un bāri
- Siers
- Skaistumkopšanas saloni un frizētavas
- Telekomunikācijas un pasts
- Veļas mazgājamās iekārtas; arī to lietošana
Šie pētījumi arī parāda, ka gandrīz puse cilvēku radītās ietekmes uz vidi ir tieši vai netieši saistīta ar pārtikas preču ražošanu: lauksaimniecību, pārstrādi, transportu, uzglabāšanu, izplatīšanu, patēriņu un utilizāciju.
Lai samazinātu savu personīgo ietekmi uz vidi, jāņem vērā pāris vienkārši izpildāmu principu:
- uzturā patērēt pēc iespējas mazāk dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu;
- izvēlēties vietējās izcelsmes un bioloģiski audzētu pārtiku;
- izvēlēties sezonālu pārtiku – neēst zemenes un tomātus ziemā;
- doties uz veikalu ar sabiedrisko transportu un nepirkt saldētus pārtikas produktus.
Bioloģiskā saimniekošana glābs pasauli
Visiem ir skaidrs, ka intensīvās lauksaimniecības sistēmas ir zaudējušas līdzsvaru, kas nepieciešams, lai agroekosistēma būtu dzīvotspējīga ilgā laika periodā. Bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzskatīta par videi draudzīgāko alternatīvu konvencionālajai lauksaimniecībai, jo, tā saimniekojot, tiek patērēts par 50-70% mazāk enerģijas (tiešās un netiešās) uz vienu pārtikas produkta vienību, kas pamatā saistīts ar atšķirīgu mēslojuma izvēli. Taču atšķirības ir vērojamas arī citās jomās:
| Rādītāji |
lauksaimniecība |
lauksaimniecība |
| Raža, % |
|
|
| Nitrāti, kg/ha-1 |
|
|
| Fosfors, kg/ha-1 |
|
|
| Pesticīdi, g/ha-1 |
|
|
| Augsnes biomasa, t/ha-1 |
|
|
Taču ne visi ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm iegūtie pārtikas produkti atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Dažos gadījumos bioloģiski audzēti pārtikas produkti var atstāt pat lielāku negatīvo ietekmi uz klimatu vai sekmēt ūdeņu aizaugšanu (eitrofikāciju). Bez tam bioloģiskā lauksaimniecība arī prasa lielākas zemes teritorijas, lai saražotu to pašu pārtikas apjomu. Taču kopumā bioloģiskās lauksaimniecības slodzes uz vidi ir daudz mazākas, un tā noteikti ir labākā izvēle, it sevišķi, ja ņem vērā bioloģiskās daudzveidības ieguvumus, ko sniedz bioloģiskā lauksaimniecība.
Izvēlies vietējo pārtiku
Izvēloties vietējos ražojumus, jūs ne tikai atbalstīsiet pašmāju ekonomiku, bet arī varat samazināt ar pārtikas produktu patēriņu saistīto enerģijas patēriņu. Taču šis apgalvojums nav absolūts, jo vairāki pētījumi pierāda, ka importētiem produktiem patiesībā var būt mazāka ietekme uz vidi nekā vietējiem produktiem, kuru audzēšanai, piemēram, tiek izmantotas siltumnīcas. Šeit ieteikums, protams, būtu nepirkt Latvijā audzētus banānus, jo to audzēšana prasītu ļoti lielu enerģijas patēriņu un citus resursus, kas dienvidu valstīs nebūtu nepieciešami.
Būtiskākās pārtikas preču patēriņa ietekmes uz vidi:
- SEG* emisijas, piemēram, metāns (no lopu zarnu darbības) un N2O, kas izdalās mākslīgā mēslojuma sadalīšanās procesā;
- CO2 emisijas, kas izdalās lauksaimniecības tehnikas lietošanas procesā, graudaugu žāvēšanā un glabāšanā un pārtikas produktu pārstrādē;
- ozona slāņa noplicināšana – liela daļa pārtikas produktu dažādos to aprites cikla posmos tiek atdzesēti vai saldēti;
- virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošana ar nitrātiem, fosfātiem, pesticīdiem un herbicīdiem;
- gruntsūdeņu izmantošana apūdeņošanas vajadzībām;
- bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ko izraisa piesārņojums un pārmaiņas ekosistēmās.
* SEG – siltumnīcas efektu izraisošās gāzes
Klimata pārmaiņas uz tavas pannas
Pārtikas produktiem ir ļoti liela ietekme uz klimata pārmaiņām. Ja arī mēs visi pārstātu braukt ar automašīnu, vēl nebūtu līdzēts, lai novērstu klimata pārmaiņas. Jāmainās arī jomām, kas saistītas ar pārtikas ražošanu. Liela daļa pārtikas preču patēriņa negatīvās ietekmes uz klimata pārmaiņām saistīta ar fosilā kurināmā patēriņu: lauksaimniecības tehnikas izmantošana, produktu pārstrāde, saldēšana, transports u.tml. Taču būtisks SEG emisiju avots ir arī pati lauksaimnieciskā ražošana: lopu gremošanas procesā izdalās ievērojams apjoms metāna, kas arī veicina klimata pārmaiņas.
Būtisks klimata pārmaiņu veicinātājs ir arī ar pārtikas preču glabāšanu un gatavošanu saistītais enerģijas patēriņš. Tāpēc videi draudzīgāk noteikti ir izvēlēties svaigus pārtikas produktus, nevis saldētus. Daudz ar pārtikas uzglabāšanu un gatavošanu saistītas enerģijas tiek patērēts mājsaimniecībās – vidēji 10% mājsaimniecībās patērētās enerģijas.
Nīderlandes zinātnieks Krēmers ir konstatējis korelāciju starp pārtikas produktu cenu un pilnā dzīves ciklā izmantoto enerģijas apjomu. Dārgāki produkti parasti ir saistīti ar lielāku enerģijas patēriņu siltumnīcās, pārvadāšanā un pārstrādē. Savukārt pētījumā Zviedrijā, kur tika salīdzināti četri kaloriju un proteīnu ziņā vienādi ēdieni, tika konstatēts, ka no vietējām izejvielām gatavota veģetārā ēdiena pilna dzīves cikla CO2 emisijas ir 190 g, bet gaļas ēdienam, kam lielākā daļa sastāvdaļu bija importētas, CO2 emisiju apjoms bija 1800 g. Veģetāriem ēdieniem arī var būt augstākas CO2 emisijas nekā gaļas ēdieniem gadījumos, ja ēdiena sastāvdaļas ir transportētas lielus attālumus vai saistītas ar lielām emisijām ražošanas stadijā, piemēram, rīsa audzēšana dažos gadījumos saistīta ar lielām metāna emisijām.
Zviedrijā ir veikti vairāki pētījumi, kuros tika salīdzināta pusfabrikātu un mājās gatavotu ēdienu ietekme uz vidi. Secinājums ir pārsteidzošs: no vides viedokļa, nav būtiskas atšķirības, jo rūpnieciskā ražošana ir daudz efektīvāka nekā maltītes gatavošana mājās, protams, atskaitot gadījumus, kad ēdieni tiek gatavoti uz plīts, ko kurina ar vietējo malku.
Patēriņa ietekme uz vidi
- Trīs galvenās preces vai pakalpojumi katrā no vides jomām
- Eitrofikācija:
- 1. Graudaugi
- 2. Cukurs
- 3. Milti un mīkla
- Toksiskums:
- 1. Minerālresursi
- 2. Ogles
- 3. Graudaugi
- Ekotoksicitāte:
- 1. Graudaugi
- 2. Rieksti un sēklas
- 3. Cukurs
- Smogs:
- 1. Kokapstrādes ķimikālijas
- 2. Desas un citi apstrādātas gaļas produkti
- 3. Pasta pakalpojumi
- Paskābināšanās:
- 1. Elektrospuldžu lietošana
- 2. Naftas un ogļu produkti
- 3. Desas un citi apstrādātas gaļas produkti
- Ozona noplicināšana:
- 1. Lauksaimniecības ķimikālijas
- 2. Mēbeles
- 3. Apavi un audumi
- Klimata pārmaiņas:
- 1. Desas un citi apstrādātas gaļas produkti
- 2. Gaļas iepakošanas uzņēmumi
- 3. Siers
- Abiotiskā noplicināšanās:
- 1. Apkure
- 2. Jēlnaftas un dabas gāzes izmantošana
- 3. Smērvielas
Turīgais izmet vairāk ēdiena
Aptuveni viena ceturtdaļa pārtikas preču nonāk atkritumos. Liela daļa pārtikas atkritumu ir piena produkti, jo tie salīdzinoši ātri bojājas. Zviedri ir atklājuši, ka pārtikas preču zudumi cieši korelē ar ienākumiem: jo lielāki mājsaimniecības ienākumi, jo lielāki zudumi – līdz pat 60%.
Pārtikas preču iepakojums, no vienas puses, ir palīdzējis ierobežot pārtikas produktu bojāšanos un samazinājis zudumus, bet, no otras puses, palielina mājsaimniecību radīto neorganisko atkritumu apjomu. Iepakojums veido 20-30% no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Un liela daļa šī iepakojuma ir tieši no pārtikas precēm. Diemžēl Latvijā iepakojuma šķirošana un otrreizējā pārstrāde vēl joprojām klibo.
Jo dārgāki produkti, jo kaitīgāki videi
Pārtikas preču iegāde ir mūsu tēriņu būtiska daļa. Latvijas Agrārās ekonomikas institūta veiktā pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju pārtikas iegādei tērē vidēji pusi savu mēneša ienākumu jeb 40-60%. Ceturtdaļa iedzīvotāju pārtikas iegādei tērē aptuveni trešdaļu ienākumu, bet aptuveni 20% respondentu pārtiku iegādājas, iztērējot vismaz 60% vai vairāk savu mēneša ienākumu.
Salīdzinot izdevumus par pārtikas precēm, jāsecina, ka lielākie izdevumi ir par precēm ar lielāko ietekmi uz vidi:
| Preču grupa | Ls mēnesī |
| Gaļa | 9,16 |
| Piens, siers un olas | 5,80 |
| Maize un graudaugu izstrādājumi | 5,45 |
| Dārzeņi | 3,09 |
| Cukurs, medus, džems, šokolāde un citi saldumi |
2,67 |
| Bezalkoholiskie dzērieni | 2,40 |
| Augļi un ogas | 2,08 |
| Zivis | 1,57 |
| Kafija, tēja un kakao | 1,47 |
| Eļļa un tauki | 1,31 |
| Minerālūdens, atspirdzinoši dzērieni, augļu un dārzeņu sulas |
0,93 |
| Citi pārtikas produkti | 0,86 |
| Kartupeļi | 0,61 |
Avots: Centrālais statistikas birojs
Šis pētījums parāda arī to, ka lielākā daļa iedzīvotāju iepērkas lielveikalos – 53% respondentu, mazākos pārtikas veikalos – 37% aptaujas dalībnieku, bet tirgū pārtikas produktus iegādājas tikai 7% iedzīvotāju. Taču arvien vairāk un vairāk cilvēku ēd ārpus mājas. Mājsaimniecību izdevumi sabiedriskajā ēdināšanā ir pieauguši līdz 17,7% no kopējiem izdevumiem pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei. Taču šis rādītājs vēl joprojām nav sasniedzis ES vidējo rādītāju – 24,4%.
Ēd mazāk un liesāk, lai glābtu pasauli
EUROSTAT dati rāda, ka ES vidēji patērēto kaloriju apjomi pastāvīgi pieaug: 1990. gadā – 3374 kalorijas dienā, 2001. gadā – 3539 kcal/dienā. Tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gadu desmitos. Savukārt aprēķini Latvijā rāda, ka pārtikas uzturvērtības apjoms Latvijā ir zemāks – vidēji tikai 2675 kalorijas dienā, kas ir nedaudz zem rekomendētās devas – 2827 kalorijas dienā, bet pārsniedz minimālo pieļaujamo uzturvērtības apjomu – 1950 kalorijas dienā.
Vienam cilvēkam ieteiktais un patērētais pārtikas produktu daudzums:
| Preču grupas | Vidējais rekomendētais patēriņš gadā |
Vidējais 1996.-2003. gadā |
Vidējais 2003. gadā |
| Gaļa un gaļas produkti |
65 kg | 63,2 kg | 73,8 kg |
| Piens un piena produkti |
274,2 kg | 304,9 kg | 335 kg |
| Zivis un zivju produkti |
17,8 kg | 15,7 kg | 17 kg |
| Olas | 180 gab. | 202 gab. | 228 gab. |
| Taukvielas, t.sk. augu eļļa |
14,4 kg 9,6 kg |
15,5 kg 9,0 kg |
15,5 kg 9,3 kg |
| Maize un labības produkti |
95,3 kg | 80,6 kg | 77,2 kg |
| Kartupeļi | 112,4 kg | 132,9 kg | 111,4 kg |
| Dārzeņi un ķirbjaugi |
171,4 kg | 95,8 kg | 95,2 kg |
| Augļi un ogas | 97,8 kg | 53,0 kg | 62,5 kg |
| Cukurs | 36,7 kg | 28,5 kg | 8,9 kg |
Avots: aprēķini, izmantojot S.W.Souci, W.Fachmann, H.Kraut. «Food Composition and Nutrition Tables». Scientific Publishers. Stuttgart. 1994. LR CSP. Mājsaimniecības budžetu un Nozaru statistikas departamenta Darba statistikas nodaļas dati.
Mazāk gaļas, vairāk dārzeņu
Salīdzinot visas pārtikas preces, tieši gaļai un tās izstrādājumiem ir vislielākā ietekme uz vidi. Tiem ir būtiska ietekme uz klimata pārmaiņām, ūdens paskābināšanos un it īpaši eitrofikāciju. Bez tam ganībām un lopbarības audzēšanai vajag lielas zemes platības, un pārganīšanas gadījumā tas veicina augsnes eroziju.
Gaļas un gaļas produktu patēriņš pēdējos gados pastāvīgi aug. Lielākais pieaugums ir vērojams cūkgaļas, desu un citu gaļas pusfabrikātu, kā arī putnu gaļas patēriņā, bet kritums – liellopu gaļas patēriņā.
Gaļas produktu aprites cikla pētījumi parāda, ka tieši lopkopības nozare ir atbildīga par lielāko daļu no gaļas izstrādājumu radīto vides ietekmju.
1 kg liellopa gaļas saražošanai tiek patērēti 28 MJ enerģijas,
1 kg aitas gaļas – 23 MJ,
1 kg cūkgaļas – 17 MJ
1 kg putnu gaļas – 12 MJ enerģijas.
Avots: Foster et al; 2006
Lielākā daļa šīs enerģijas ir nepieciešama lopbarības nodrošināšanai (91%) (pētījums Lielbritānijā).
Bioloģiski audzētai gaļai ir salīdzinoši mazāka energoietilpība, atskaitot putnu gaļu. Taču šīs atšķirības nav tik lielas, un lopu gremošanas procesā radītās metāna emisijas un N2O augsnes emisijas ir daudz būtiskāks faktors. Līdz ar to bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtā gaļa klimatam nav īpaši draudzīgāka. Aitas un cūkgaļas gadījumā bioloģiskā lauksaimniecība nodrošina zemākas SEG emisijas, kamēr liellopa un putnu gaļas ražošanā SEG emisijas var būt pat lielākas.
Pētījumi arī rāda, ka lopkautuvju ietekme uz vidi ir salīdzinoši nebūtiska. Taču vistas gaļas pārstrādes procesam ir gandrīz tikpat liela ietekme uz vidi kā vistkopībai, jo šajā stadijā ir ievērojams enerģijas un ūdens patēriņš. Arī saldētām vistām ir ievērojami lielāka ietekme uz vidi. Vistas olu ražošanai tiek turētas dažādos apstākļus: sprostos, kūtīs vai brīvē. No izvēlētās metodes ir arī atkarīga olu dzīves ciklā atstātā ietekme uz vidi. Videi draudzīgāk, protams, ir izvēlēties olas, kuru dējējas nav audzētas sprostos.
Arī piena produktiem ir negatīva ietekme uz vidi, un tie ir otra nozīmīgākā pārtikas produktu grupa aiz gaļas. Piena produktu ražošana veicina eitrofikāciju, klimata pārmaiņas un arī skābos lietus. Līdzīgi kā gaļas produktiem, arī piena produktiem lielākās slodzes uz vidi ir vērojamas tieši lopkopības procesā. Savukārt piena produktiem, kas ražoti no piena pulvera, ir salīdzinoši lielāka energoietilpība un, respektīvi, arī lielāks klimata pārmaiņu potenciāls, jo piena žāvēšanas procesā tiek patērēts daudz enerģijas.
Arī zivju patēriņa ierobežošana var būtiski samazināt slodzi uz vidi. Zveja patērē ļoti lielu enerģijas apjomu. Tā kā dažādām zvejas metodēm ir ievērojami atšķirīgs enerģijas patēriņš, arī produkcijas ietekme uz vidi lielā mērā ir atkarīga no izvēlētās metodes. Piekrastē zvejotām zivīm ietekme uz vidi ir daudz mazāka. Būtisks vides apsvērums zivju produkcijas izvēlē ir arī attiecīgās sugas krāja un spēja atjaunoties, jo daudzas zivju sugas tiek pārzvejotas un ir tuvu iznīcībai.
Jānis Brizga
Publicēts 2008.gada februārī.