Uzbekistāna, kā zināms, ir viena no Vidusāzijas valstīm. Tur ir tuksnesis, mazskarta daba, Buhāra, Samarkanda un Hiva ar bagātu kultūras un vēstures mantojumu, Zīda ceļš, kā arī tiešie avioreisi, lētākas preces un pakalpojumi, turklāt Latvijā ir šīs valsts vēstniecība. Došanās uz Vidusāziju prasa daudz rūpīgāku ceļojuma plānošanu, jo situācija un piedāvājumu klāsts pie Eiropas labumiem un specifikas pieradušajiem Latvijas iedzīvotājiem šeit ir krietni atšķirīga. Tādēļ rakstā sniegti praktiski ieteikumi ceļotājiem, kas plāno apmeklēt dažādus šīs valsts reģionus, iekļaujot arī pāris faktu par situāciju valstī kopumā.
Tiem, kuri savulaik dzīvojuši padomju telpā, Uzbekistānā redzamais atsauks atmiņā daudzas pagātnes ainas un redzējumus. Gan pilsētās, gan arī laukos. Taču valsts apskate, visticamāk, sāksies no Taškentas un citām lielākajām apdzīvotajām vietām. Obligāti vajadzētu apmeklēt Buhāru, Samarkandu un Hivu – vienas no vecākajām pilsētām pasaulē, kas kā pilsētas – nevis arheoloģiskajos izrakumos atsegtas drupas – piedzīvojušas arī mūsdienas.
Ierašanās. Pilsētas un apdzīvotas vietas
• Ierodoties valstī, obligāti (!) jāaizpilda muitas deklarācija, kurā jānorāda visas vērtīgās mantas, t. sk. nauda, fotokamera, mobilais telefons, dārglietas u. c. Ja kaut kas netiek sākotnēji deklarēts, to, izbraucot no valsts, var konfiscēt.
• Lidostā satiktā Latvijas vēstniecības darbiniece bija ļoti laipna un atsaucīga. Tas nozīmē, ka problēmsituāciju gadījumā Latvijas iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības attiecīgajā valsts institūcijā.
• Šķiet, ka pat Taškentā vēl joprojām nav pieejami bankomāti! Tas nozīmē, ka līdzi ir jāņem dolāri, kas oficiālajos naudas maiņas punktos jāmaina pret ļoti iespaidīgu Uzbekistānas sumu kaudzīti. Te viss maksā tūkstošos. Interesanti, ka, izbraucot no valsts, Tax-free zonā var norēķināties tikai ar eiro un dolāriem, taču ne ar nacionālo valūtu, tādēļ naudiņa ir jāiztērē jau iepriekš.
• Visērtākais un ātrākais transporta veids Taškentā ir metro (vienīgais Vidusāzijā).
• Kaut arī pilsētās ir tā sauktie supermārketi, to lielums, forma un saturs īsti neatbilst mums pierastajiem.
• Tā kā laiks ir karsts un daudz jādzer, vēlams izmantot veikalā pirkto ūdeni vai minerālūdeni.
• Ceļojot pa apdzīvotām vietām, stingri jāievēro personīgā higiēna. Paņemiet līdzi ziepes un regulāri mazgājiet rokas, jo valstī ir ļoti izplatīta saslimšana ar dažādām vīrushepatīta formām.
• Apskates objektos, muzejos un naktsmītnēs ir trīs atšķirīgas cenas: vietējiem iedzīvotājiem, NVS valstu pilsoņiem un ārzemniekiem. Tomēr, ņemot vērā pakalpojumu dārdzību Latvijā, arī pēdējās nešķitīs augstas.
• Arī pārtikas un degvielas cenas būs patīkams pārsteigums.
Uz tuksnesi!
Neapšaubāmi, tiem, kurus vairāk interesē Vidusāzijas daba, Kizilkums, kas tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē Sarkanās smiltis, ir galvenā apskates vai izpētes teritorija. Taču ceļojums pa tuksnesi ir saistīts arī ar sava veida specifiku.
• Visērtākais un ātrākais tuksneša apceļošanas līdzeklis ir automašīna, protams, izmantojot vispārējās lietošanas ceļus un neizbraukājot pašu tuksnesi, jo asfaltētu ceļu tīkls pat Kizilkumā ir pietiekami blīvs. Tā kā tuksneša ainava mainās ļoti lēni, tās izmaiņas novērosit, nobraucot tikai vairākus desmitus vai pat simtus kilometru. Ar kājām šis attālums būtu veicams vairākās dienās, ar automašīnu – tikai dažās stundās. Interesantākajās vietās ir vērts izkāpt un doties lokālos (radiālos) pārgājienos. Šāds tuksneša iepazīšanas veids atbrīvo arī no smago somu un ūdens krājumu nešanas uz paša muguras, bet ļauj nodoties pilnvērtīgai dabas vērošanai, izziņai un fotosesijām.
• Vērts zināt, ka jau aprīļa sākumā dienas laikā tuksnesī ir samērā karsts, lai aizrautos ar ilgstošiem vairākdienu pārgājieniem bez pietiekamām ūdens rezervēm un zināmas fiziskās sagatavotības.
• Piemērotākais laiks tuksneša apmeklējumam ir marta beigas – aprīļa sākums, kā arī septembris. Pēc tam pie mērenā klimata pieradušajam var kļūt par karstu. Šā gada aprīļa otrajā nedēļā Kizilkumā bija novērojama tuksneša «ziedēšana», kas ir viens no skaistākajiem, kā arī dabas vērošanas ziņā piemērotākajiem apmeklējuma laikiem.
• Jāņem vērā fakts, ka naktis tuksnesī mēdz būt vairāk nekā vēsas. Ja esat nolēmuši pārlaist nakti tuksnesī, nepieciešams atbilstošs inventārs: vēju necaurlaidīga telts un guļammaiss, kurā silti būs arī tad, ja āra gaisa temperatūra būs ap nulli.
• Lai arī neviens no tuksneša iemītniekiem nealkst uzbrukt neaizsargātam ceļotājam, tieši otrādi – vairās no tā –, vajadzētu ievērot elementāras drošības normas: skaties, kur liec kāju; nejauši sastopoties ar čūsku, ejiet katrs savu ceļu; telts atverēm ir jābūt noslēgtām tā, lai pa tām nevarētu iekļūt dažādi tuksnesī dzīvojošie posmkāji.
• Lai cik tas arī būtu dīvaini, Kizilkumā daudzviet bija pieejami mobilo sakaru pakalpojumi. Vismaz, pārvietojoties ar automobili, zonas meklējumi salīdzinoši ātri vainagojās panākumiem. Tiesa, uz to vienmēr nevajadzētu paļauties, jo īpaši – kritiskās situācijās; jāpadomā arī par to, kur uzlādēt baterijas.
• Tuksnesis nav tūrisma objekts. Šeit nav tūristiem domātu taku, maršrutu un arī populāru tūrisma produktu, ko piedāvātu vietējās tūrisma firmas.
• Arī ar detalizētu un aktuālu kartogrāfisko materiālu (gan valsts, gan atsevišķu reģionu mērogā) neklāsies viegli, tādēļ par to ir vērts padomāt vēl pirms braukšanas.
Autoceļi, sabiedriskais transports, pārvietošanās
Kāda ir valsts autoceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūra un kā vislabāk apceļot valsti, kas ir gandrīz septiņas reizes lielāka par Latviju?
• Tie, kuri ikdienā pieraduši pārvietoties pa Latvijas ceļiem, šoku nepiedzīvos, taču jārēķinās, ka kopumā ceļu stāvoklis reģionos var būt vēl sliktāks.
• Ļoti laba un kvalitatīva ceļu infrastruktūra ir Taškentā. Salīdzinoši labas kvalitātes ir arī maģistrālais ceļš Taškenta–Samarkanda–Buhāra–Hiva.
• Tā kā sabiedriskā transporta autoparku pārsvarā veido transporta līdzekļi, kādus mēs izmantojām tālajos astoņdesmitajos (jāņem vērā arī klimatiskais faktors), ir nopietni jāapsver doma par automašīnas nomas iespējām. Ceļojot ar sabiedrisko transportu, patērēsit vismaz divreiz ilgāku laiku.
• Šķiet, ka vislielākais drauds ceļotāju drošībai šajā valstī varētu būt vietējo šoferu braukšanas tradīcijas: pārvietošanās ātrums krietni pārsniedz pat mums pierasto, drošības jostas ne tikai netiek lietotas, to visbiežāk arī nav. Ceļu kvalitāte ir samērā slikta. Taču tajā pašā laikā – satiksmes negadījumus uz ceļiem neredzējām.
• Lielākā daļa reģionu iedzīvotāju pārvietojas ar žiguļiem.
• Dzelzceļa stacijas parasti atrodas ārpus apdzīvoto vietu centra, kas apgrūtina ceļošanu ar vilcienu. Nelieliem pārbraucieniem var izmantot taksometru pakalpojumus, kas ir relatīvi lēti.
• Ievērojiet satiksmes noteikumus, neapmeklējiet un nefotografējiet stratēģiskus objektus, piemēram, objektus pierobežā, tiltus, rūpniecības uzņēmumus, derīgo izrakteņu ieguves vietas u. c., un jums nebūs jātiekas ar milicijas pārstāvjiem, kuru posteņi ir regulāri izvietoti uz lielākajiem autoceļiem.
• Personu apliecinošiem dokumentiem ārvalstu ceļotājiem vienmēr ir jābūt līdzi!
Kalnu reģioni
Uzbekistānas reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Valsts austrumdaļā iestiepjas Tjanšana kalnu daļa, kur kalnu virsotnes vietām pārsniedz pat četru kilometru robežu. Taču arī pārējā valsts daļā zemes virsmu izraibina mazākas – lokālas – kalnu grēdas. To ielejās un piekājē izvietojušies nelieli kalnu ciemati.
• Neskatoties uz plaši un ikdienā kultivēto propagandu attiecībā uz islāmu, tā piekritējiem un visu, kas ar to saistīts (aptuveni 80% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi), ne vienu brīdi neradās sajūta, ka šeit tiek apdraudēta ārvalstu ceļotāju drošība! Tieši otrādi – reti kur nācies satikt tik draudzīgi noskaņotus, izpalīdzīgus un laipnus cilvēkus kā Uzbekistānā.
• Pārvietojoties pa kalnu ciemiem, jūs bieži saņemsit uzaicinājumu paviesoties saimnieka namā, padzert tradicionālo tēju un parunāties par sadzīvi jūsu pašu zemē. Arī jēriņš netiks taupīts, ja jums pietiks kauna paviesoties ilgāku laiku.
• Jārēķinās, ka Uzbekistānas kalnos nav Viduseiropas daļai tik raksturīgā kalnu taku un infrastruktūras (naktsmītnes, krodziņi u. c.) tīkla, tādēļ «nopietnajos» kalnos ieteicams doties tikai profesionāļiem vai profesionāļu pavadībā.
• Divu trīs stundu brauciena attālumā no Taškentas atrodas Čatkalas kalnu biosfēras rezervāts, kas ir viens no skaistākajiem Uzbekistānas kalnu reģioniem, kā arī populārs kūrorts.
• Pat nomaļos kalnu ciemos ļoti labi zina, kur atrodas Latvija, kas ir tās galvaspilsēta un ar ko šī zeme ir ievērojama. Tādēļ, braucot uz Uzbekistānu, atsauciet atmiņā arī šīs valsts vēsturiskās, kultūras un cilvēciskās vērtības un to radītājus!
Atskatoties uz Uzbekistānā pavadīto nedēļu, jāsecina, ka tā ir valsts ar unikāliem dabas, kultūras un vēstures resursiem. Turklāt tagad, kad Latviju un Uzbekistānu savieno tiešais avioreiss, nepieciešamas tikai piecas stundas, lai nokļūtu pašā Vidusāzijas sirdī, pavisam citā pasaulē ar neparasti viesmīlīgiem cilvēkiem, kas atšķirībā no «izglītotās» Eiropas nejauc Latviju ar Lietuvu. Un, lai gan mūs šķir liels attālums, dažādas reliģijas un tradīcijas, mūs vieno vienas un tās pašas cilvēciskās ikdienas problēmas, no kurām aizbēgt nevar neviens.
Juris Smaļinskis
Publicēts 2008.gada jūlijā.