Ainaru (40) un Līvu (15) Mankus satieku regulāri – katru gadu aprīlī Latvijas Dabas muzejā, kad tiek atklāta kārtējā putnu fotogrā ju izstāde. Neatceros gadījumu, kad abi saldenieki nebūtu ieguvuši balvu. Ainaram ir vēl viena meitiņa – Annija, bet viņa vēl maza, fotografēt kopā ar tēti pagaidām nedodas, taču savu pirmo putnu barotavu no apgleznotām konservu bundžām jau pagatavojusi. Savulaik Ainars studēja par sporta skolotāju, tomēr kļuva par datorspeciālistu. Putnus sāka bildēt pirms gadiem piecpadsmit ar tā saukto «ziepju trauku», pēcāk nopirka aparātu ar 18x optisko palielinājumu, un jau tad bildes bija tik glītas, ka ilgi prātojis, vai tiešām tērēties par spoguļkameru un objektīviem. 2008. gadā viņš nopirka Canon EOS 40D, ļoti mīļu aparātu, kas joprojām ik pa laikam paārstējas remontdarbnīcā un tiek likts lietā.
Ainars ir nestandarta putnu fotografētājs – viņam pat nav Kolinsa putnu noteicēja, interesi par putniem nav raisījusi arī leģendārā saldeniece Zigrīda Jansone, kā varētu iedomāties. Viņš vienkārši dodas dabā, bildē un, atgriezies mājās, tīmeklī mēģina noteikt, kādas sugas putnus ir saticis. Pēdējā laikā sava loma ir arī draugam, Zigrīdas dēlam Jānim Jansonam, ko Ainars cildina par enciklopēdiskām putnu zināšanām. Kopš degviela dārga, putnos saldenieki brauc ar vienu mašīnu, nereti piebiedrojas arī Māris Jaunzems. Tad viņi visbiežāk dodas uz Liepājas pusi – jūras krastu, Vītiņu pļavām. Ainars sodās, ka vasarā pludmalē cilvēku ir pārlieku daudz, tie izbiedē putnus un nereti pat kāpj fotogrāfam virsū. «Vai tad neredz?» Tad atceros liepājnieces Selgas Bērziņas kuriozo stāstu, ka arī viņa reiz nejauši uzkāpusi fotogrāfu slēpnim. Saldenieki ir maskēšanās lielmeistari, tāpēc vienmēr apdomā, pirms kāp uz jūraszāļu kaudzes – ka neizlien kāds īgns putnu vecis! Visi ūdensputni, kuru bildes vari aplūkot žurnāla pēdējā atvērumā, ir fotografēti no slēpņa – viens ir kā gulbis, cits izliekas par zāļu kaudzi…
Pilnu rakstu kopā ar Ainara un Līvas fotogrāfijām skatiet pdf formātā VV 02/2015