Par elektroautomašīnām un elektrovelosipēdiem runā arvien biežāk. Dzirdētas gan jūsmīgas atsauksmes par patīkamo braukšanas pieredzi, gan pilnīgs nopēlums, sak, tiem nav vietas mūsu klimatiskajā zonā! Pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) nanšu instrumenta atbalstam, projekts «E-mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai» palīdzēs uzzināt vairāk par e-mobilitāti. Pašvaldībām tiks sagatavota praktiska rokasgrāmata un apmācības, iedzīvotājiem – iespēja izbraukt ar e-velo un noskaidrot, kad elektrotransports ir labākā alternatīva. Īpašā mājaslapā ikviens varēs sekot līdzi nozares jaunumiem. Tikmēr svarīgus faktus par e-auto un e-velo jau tagad atklāj projekta eksperti.
Arturs Dombrovskis, SIA «Ardenis» satiksmes infrastruktūras projektu vadītājs
Latvijai elektroautomobiļi ir svarīgi, jo tas ir videi draudzīgs un ekonomisks transporta līdzeklis, turklāt Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt, bet līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt tradicionālās degvielas automobiļu izmantošanu pilsētas transportā.
Kādi ir galvenie mīti par e-auto?
Joprojām tiek uzskatīts, ka tie ir ļoti dārgi, tomēr, ņemot vērā ievērojamo degvielas un auto uzturēšanas izmaksu ekonomiju, sākotnējie ieguldījumi salīdzinoši ātri atmaksājas. Ir dzirdēts arī, ka e-auto ir grūti iedarbināt ziemā, bet patiesībā ir gluži otrādi.
Svarīgākie priekšnosacījumi, lai e-auto arvien biežāk parādītos uz Latvijas ceļiem.
Uzlādes infrastruktūras izveide, lai uz galvenajiem valsts ceļiem attālums starp ātrās uzlādes stacijām nepārsniegtu 50 kilometru. Tas, kad e-auto uz Latvijas ceļiem būs tikpat daudz cik parasto automašīnu, atkarīgs arī no tehnoloģiju attīstības tempa un valsts politikas, stimulējot e-mobilitātes attīstību. Labvēlīgas attīstības gadījumā tas varētu būt pēc 15–20 gadiem.
Kam jau šobrīd piemērots e-auto?
Braucieniem nelielos attālumos (50–70 km) ar iespēju braucienu starplaikos uzlādēt akumulatoru, piemēram, pašvaldības transportam, komunālo pakalpojumu servisa nodrošinājumam, kurjeru un citu pakalpojumu uzņēmumiem. To var izmantot arī laukos, tomēr vides apsvērumi svarīgāki ir pilsētā, jo tur ir lielāks gaisa piesārņojums un automašīnu koncentrācija.
Kā ir braukt ar e-auto?
Braukšana elektroautomobilī praktiski neatšķiras no jebkura cita automātiskās ātrumkārbas auto vadīšanas, vienīgi motors darbojas tik klusi, ka var dzirdēt vien riteņu švīkstēšanu uz ceļa.
Neils Kalniņš, Latvijas Riteņbraucēju apvienības biedrs
Latvijai elektrovelosipēdi ir svarīgi, jo tas ir racionāls un arī ātrs veids, kā pārvietoties pilsētvidē, piemēram, nokļūt no piepilsētas centrā. Izmantojot e-velo, uzņēmumi var ievērojami samazināt izmaksas par transportu, jo tas patērē aptuveni 10 centus uz 100 km, palielināt darba efektivitāti un arī realizēt uzņēmuma zaļo politiku.
Kādi ir galvenie mīti par e-velo?
Daudzi uzskata, ka e-velo ir dārgs ekspluatācijā, tā baterija zaudē kvalitāti pēc pirmā lietošanas gada, ka tas ir sliņķu transporta līdzeklis un nav ūdensdrošs.
Kādas ir e-velo priekšrocības, salīdzinot ar parasto velosipēdu?
Tā vidējais pārvietošanās ātrums ir lielāks – līdz 25 km/h. Braucot ar e-velo, cilvēks nesasvīst. Turklāt šim velosipēdam ir lielāka kravnesība – to var izmantot uzņēmumi nelielu kravu pārvadāšanai pilsētā.
Kas ir potenciālie e-velo lietotāji?
Piepilsētās mītošie iedzīvotāji, kā arī tādi uzņēmumi kā pasts, kurjeri, ēdiena izvadātāji, apdrošinātāji, namu apsaimniekotāji, tāpat valsts un pašvaldību struktūru darbinieki, kam jāveic pienākumi pilsētā, piemēram, policisti.
Kad e-velo iekaros latviešu sirdis?
Šobrīd ir pats sākums, bet domāju, ka pēc gadiem trim tos izmantos daudzi, jo sapratīs, cik tas ir izdevīgi.
Kā ir braukt ar e-velo?
Tas ir aizraujoši un viegli – ir laba sajūta, ka tev kāds (250 W motoriņš) palīdz. Turklāt braukšana ir dinamiska, jo var veikli paātrināties.
Projekts «E-mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai» Nr. 2/EEZLV02/14/GS/026 saņēmis atbalstu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ nanšu instrumenta palīdzību.
Pilnu rakstu kopā ar attēliem skatiet pdf formātā VV 03/2015