Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati


GMO-free Europe
Latvijas Daba
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Tūkstošiem nocirstu koku pastkastītēs

Gunita Aivare


Katru dienu cilvēki savā pastkastītē atrod dažādus reklāmas materiālus: lapiņas, bukletus, prospektus u.c. Interesanti, ka reklāmu izplatītāji nekad nav īpaši interesējušies, vai tev šie materiāli patiešām ir nepieciešami. Rezultātā tapa pētījums par pastkastīšu reklāmu lietderīgumu Latvijas iedzīvotāju sadzīvē.


Papīra, līdz ar to arī koksnes resursu saglabāšana ir ļoti aktuāla visā pasaulē, jo, taupot papīru, mēs taupām arī mežus, kam ir būtiska nozīme skābekļa ražošanā, gaisa attīrīšanā un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā. Drukājot reklāmas materiālus, ko nelasa un neizmanto, rodas videi ļoti nedraudzīga situācija un pildās atkritumu izgāztuves.

Savā pētījumā ar anketu starpniecību aptaujāju vairāk nekā 600 iedzīvotāju no Rīgas mikrorajoniem, kā arī aprēķināju, cik daudz koksnes resursu katru gadu tiek patērēts pastkastīšu reklāmu izgatavošanai. Aptaujā atklājās diezgan interesanti fakti: tikai 9% respondentu apgalvoja, ka pastkastīšu reklāmas ir viņiem nepieciešams informācijas avots, 76% aptaujāto atzina, ka varētu vispār iztikt bez šāda veida informatīvajiem materiāliem, bet 15% respondentu norādīja, ka ir noguruši no pārblīvētajām pastkastītēm. Galvenais iemesls iedzīvotāju neapmierinātībai bija tas, ka kopā ar milzīgo reklāmas kaudzi pazūd telefona un dzīvokļa rēķini, kas vēlāk rada nevajadzīgas problēmas, kā arī ar reklāmām piemētātās kāpņu telpas, palodzes un pat āra pagalms. Iedzīvotājus kaitina arī nolīmētās kāpņu telpu sienas, logi un pat elektrības skaitītāji.

Mārketinga teorija uzsver, ka tiešā reklāma ir ļoti efektīvs līdzeklis patērētāju piesaistīšanai, tomēr pētījumā atklājās, ka tikai 4% aptaujāto bieži izmanto reklāmas, 38% tās izmanto dažreiz, 39% reklāmas lieto reti, 19% respondentu reklāmu piedāvāto informāciju neizmanto vispār. Tātad tikai aptuveni pusei respondentu reklāmas reizēm ir noderīgas, turklāt tām nav būtiskas nozīmes patērētāju izvēles ietekmēšanā.

Reklāmas materiāli tiek sūtīti katru dienu, tomēr pētījumā izrādījās, ka lielākā daļa reklāmu paliek neizlasītas, nemaz jau nerunājot par to izmantošanu. Tikai 3% respondentu atzīst, ka izlasa visas reklāmas, bet 32% respondentu reklāmas nelasa nemaz. Tātad liela daļa reklāmu ne tikai netiek izmantotas, tās pat netiek apskatītas.

Rīgā aktuāla problēma ir milzīgie atkritumu apjomi, un izmestās reklāmas padara situāciju tikai ļaunāku. 58% respondentu reklāmas vienkārši izmet kopā ar pārējiem atkritumiem, tā radot tonnām nesašķirotu atkritumu. Tikai 14% iedzīvotāju tos izmet papīram paredzētajā konteinerā. Interesanti, ka 28% aptaujāto reklāmas izmanto ļoti savdabīgos veidos: sakrāj, tad ved uz laukiem, dedzina, izmanto saimniecības darbos utt. Sniegtās atbildes pierādīja, ka reklāmas rada nevajadzīgas atkritumu masas, turklāt liela daļa iedzīvotāji labprāt izmanto nevis reklāmu informāciju, bet gan izejmateriālu – papīru.

Sabiedrībā domas dalās par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par «veco» reklāmmateriālu savākšanu. 62% aptaujāto piekrīt ierosinājumam, ka uzņēmumiem, kas izplata reklāmas, būtu jānodrošina to savākšana un otrreizēja pārstrāde. 10% respondentu uzskata, ka uzņēmumiem tas nav jādara, bet 28% šis jautājums bija vienaldzīgs. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi atbalstītu reklāmu atpakaļsavākšanu, tas palīdzētu samazināt atkritumu apjomu. Diemžēl daļai sabiedrības šis jautājums ir pilnīgi vienaldzīgs.

Reklāmu izgatavošanai nereti izmanto pirmreizējo papīru. Ja uzņēmumi sāktu iespiest reklāmas uz otrreizējā papīra, to tēls būtiski neciestu; 27% iedzīvotāju vērtētu uzņēmumus pozitīvāk, jo apzinās, ka tas ir videi draudzīgāk – kaut makulatūras pārstrādē rodas daudz notekūdeņu un tiek izmantota enerģija. Samērā maz – 12% – uzņēmumus vērtētu negatīvāk, jo, viņuprāt, tas izskatās lēti, bet 61% respondentu attieksmi tas neietekmētu vispār.

Laikā no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 1. janvārim savācu visus reklāmas materiālus no kādas daudzdzīvokļu mājas pastkastītes Rīgā. Piecos mēnešos savākto reklāmmateriālu masa bija 4,6 kg vienā pastkastītē! Pieņemot, ka visi dzīvokļi Rīgā saņem līdzīgu reklāmu daudzumu, izrēķināju aptuveno papīra masu, kas katru mēnesi nonāk Rīgas iedzīvotāju pastkastītēs. Katru gadu Rīgas pilsētas pastkastīšu apgādāšanai ar reklāmām tiek izlietota 3695,1 t papīra! (Te nav ierēķinātas privātmāju pastkastītes, jo ir visai grūti noteikt tajās nonākošo reklāmu reālo apjomu.) Lai saražotu 3695,1 tonnu papīra, nepieciešams nocirst aptuveni 51 730 koku jeb 34,5-51,7 ha meža. Biķernieku meža masīva kopplatība ir 267,3 ha. Tātad, ja gribētu Rīgas reklāmām izlietot tikai Biķernieku meža kokus, tad tas no Rīgas ainavas pazustu 5,1-7,7 gadu laikā...

Lai saražotu Rīgai nepieciešamo reklāmu daudzumu vienam gadam:

  • nepieciešams 3695 t papīra
  • jāiegūst 51730-77595 m3 koksnes
  • jānocērt 51730 koku
  • jāizcērt mežs 34,4-51,73 ha lielā platībā

Pēc iepazīšanās ar iedzīvotāju viedokļiem izstrādāju problēmu iespējamos risinājumus, kā arī iespējas tos realizēt. Diemžēl nācās secināt, ka pilnībā pasargāt iedzīvotājus no pastkastīšu reklāmām nav iespējams. Šāda situācija ir izveidojusies, jo Latvijā nav likuma, kas aizliegtu privātajiem uzņēmējiem ievietot savas reklāmas iedzīvotāju pastkastītēs.

No anketā sniegtajām atbildēm nācās secināt, ka daļa sabiedrības sevišķi nedomā par resursu taupīšanu. Rīgā joprojām trūkst papīram paredzēto konteineru un makulatūras nodošanas punktu. Daļa respondentu būtu ar mieru šķirot atkritumus, ja konteineri atrastos tuvāk dzīvesvietai.

Pastkastītēs ievietoto reklāmu skaits katru gadu pieaug, tomēr pētījums pierādīja, ka iedzīvotāji vairs nevēlas saņemt vairāk reklāmu – to apjoms ir pārāk liels un iedzīvotājiem nav ne laika, ne vēlēšanās ar tiem iepazīties.

Uzņēmumi neciestu, ja tie iespiestu savus informatīvos materiālus uz otrreizējā papīra. Tādā veidā tiktu saudzēti meži ne tikai Latvijā, bet arī citās zemēs.

Pilnīgi pārtraukt pastkastīšu reklāmu izplatīšanu noteikti nevajadzētu, jo tas varētu radīt informācijas trūkumu, turklāt uzņēmumi ar uzviju atpelna reklāmās iztērētos līdzekļus. Tomēr ir nepieciešams sakārtot reklāmu izplatīšanas procesu, lai netiktu izniekotas dabas bagātības un nepieaugtu atkritumu masas. Ir jādomā par koksnes resursu taupīšanu perspektīvā, pastāvīgi atjaunojot mežus.

 

Problēmu risinājumi

Ārdurvju koda slēdzenes ierīkošana.
Trūkumi: Dārgi, turklāt reklāmu iznēsātāji tāpat iekļūst kāpņu telpā.

Reklāmu stendi.
Trūkumi: Dārgi; negarantē kāpņu telpu tīrību.

Iesniegums savai pasta nodaļai ar lūgumu neievietot reklāmas savā pasta kastītē.
Trūkumi: Nepasargā no privāto uzņēmumu piesūtītajām reklāmām.

Uzņēmumi varētu savākt makulatūru no iedzīvotājiem.
Trūkumi: Nav tāda likuma, kas liktu uzņēmumiem to darīt.

Ēkas īpašnieka /apsaimniekotāja aizliegums izvietot reklāmas materiālus.
Trūkumi: Grūti izkontrolēt atsevišķas kāpņu telpas visu diennakti. •